Literatūra

Beidzot 6. klasi

Mācību grāmatas un mācību materiāli

1. Katram mākslas veidam ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļi

1.1. Raksturo mākslas

(literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) izteiksmes līdzekļus un novērtē iespējas ar tiem radoši izpausties.

• Piedāvājot jebkuru aplūkoto tematu mācību grāmatās, iespējams sasniegt 1.1. rezultātu, piemēram,  G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei” , dzeja ( Rainis, J. Kronbergs).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1”

1. Dzeja (Latviešu dzejnieku dzeja; F. Bārda, P. Brūveris, M. Cielēna, Viks, I. Ziedonis, I. Zandere, J. Baltvilks, M. Rungulis).
2. I. Strēle, J. Strēlis   “Literatūra 6. klasei,1” Rīga: Zvaigzne ABC, 2014.
3. Dzeja ( Aspazija, O. Vācietis, P. Brūveris, K. Vērdiņš).

1.8. Raksturo un mācās vērtēt savas un cittautu folkloras un literārā darba kompozīcijas elementus. Pauž savu viedokli par literāru darbu un mācās izprast tā māksliniecisko kvalitāti salīdzinājumā ar citiem mākslas darbiem.

• G. Sālījuma, V. Valtere   “Literatūra 4. klasei” , piemēram, Dzīvnieku pasakas (latviešu un krievu tautas dzīvnieku pasakas, ilustrāciju nozīme un sakāmvārdu attiecinājums uz tām).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1”  

1. Tautasdziesmas (tautasdziesmas par ģimeni).
2. Brīnumu pasakas (pazīmes, pretstata princips pasakās).
3. Cittautu pasakas (igauņu un lietuviešu brīnumu pasakas).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 2” , piemēram, pasaku luga (A. Brigadere “Sprīdītis” – folkloras elementu izmantojums literārā darbā).

• I. Strēle, J. Strēlis   “Literatūra 6. klasei,1” 

1. Tautasdziesmas (tautasdziesmas par darbu).
2. Sadzīves pasakas.
3. Teikas (salīdzina pasaku un teiku iezīmes; salīdzina vēsturiskās, mitoloģiskās, izcelšanās teiku iezīmes).
4. Teikām radniecīgi nostāsti, pasaku un briesmu stāsti.
5. Anekdotes (dažādos laikposmos radītas anekdotes).
6. Pasaku luga (A. Brigadere "Maija un Paija" – folkloras motīvu nozīme lugas satura atklāsmē).

1.9. Pazīst, izvēlas un lieto valodas un tēlainās izteiksmes līdzekļus (pārnestā nozīme, deminutīvs, alegorija, personifikācija, epitets, metafora), kuri nepieciešami literārā darba izveidē. Vērtē lietojumu, salīdzina un pamato ietekmi uz tekstu.

• Analizējot mācību grāmatās piedāvātos literāros darbus, iespējams sasniegt 1.9. sasniedzamo rezultātu, piemēram,  G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei”

1. Tautasdziesmas (epitets, deminutīvs).
2. Dzeja (Rainis, J. Kronbergs – tēlainās izteiksmes līdzekļi).
3. Tautasdziesmas (tēlainās izteiksmes līdzekļi – personifikācija; vecvārdu u. c. skaidrojums.
4. Stāsts (Ole Lunds Kirkegors “Orla Varžu rijējs” – salīdzinājums).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1”  

1. Dzeja (Latviešu dzejnieku dzeja; F. Bārda, P. Brūveris, M. Cielēna, Viks, I. Ziedonis, I. Zandere, J. Baltvilks, M. Rungulis).
2. Literārā pasaka (M. Cielēna “Meža un Miglas klusēšana”; neparasti vārdi un to skaidrojums; tēlainās izteiksmes līdzekļi).

• I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei,1”, piemēram, dzeja ( Aspazija, O. Vācietis, P. Brūveris, K. Vērdiņš).

• I. Strēle, J. Strēlis   “Literatūra 6. klasei, 2”, piemēram,  stāsts (M. Zariņš “Rūķi un pūķi”) – izloksnes īpatnību izmantojums tēlu valodā.

2. Ideju, emociju un viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība izmēģināt dažādas pieejas

2.1. Īsteno radošas un mākslinieciskas idejas dažādiem sev aktuāliem mērķiem, iedvesmojoties no notikumiem sabiedrībā vai personiskajā dzīvē, no vizuālās un audiovizuālās mākslas, mūzikas, teātra mākslas, literārajiem darbiem, arhitektūras un dizaina vai dabas norisēm. Fiksē tos (pieraksta, skicē, fotografē, ieraksta vai filmē). Izmanto radošās domāšanas paņēmienus ideju precizēšanā.

• Sasniedzamo rezultātu iespējams realizēt, piedāvājot skolēniem iepriekš minētajās mācību grāmatās piedāvātos uzdevumus refleksijas fāzē – pēcteksta radošajā darbā, piemēram,  G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei”  

1. Dzeja (J. Kronbergs “Krusa” – veido dzejoļa zīmējumu, lai to vieglāk varētu iemācīties; veido grāmatzīmi mākoņa formā). 
2. Tautasdziesmas (izpēta pilsētu ģerboņus, kuros attēloti putni; uzzīmē savas skolas emblēmu, kurā attēlots putns).
3. Dzīvnieku pasakas (veido pasakas “Zaķīšu pirtiņa” maketu).
4. Stāsts (I. Samauska  “Eņģelītis" – izvēlas lasīšanai klasē stāsta fragmentu, izvēlas fragmenta noskaņai atbilstošu mūziku. J. Zvirgzdiņš “Mufa” – grupā izdomā balvu kādam latviešu rakstniekam un izveido balvas pasniegšanas scenāriju; E. B. Vaits “Šarlotes tīkls” – pagatavo talismanu).

• S. Ābola, I. Zemīte   “Literatūra 5. klasei, 1”

1. Tautasdziesmas (Zīmē “Labo padomu vācelīti” un ieraksta tajā dzīves gudrības, kuras uzzināja, lasot tautasdziesmas; izveido tautasdziesmu izlasi).
2. Brīnumu pasakas (pamato sakāmvārdu atbilsmi pasakām, pamato to).
3. Cittautu pasakas (zīmē komiksu; raksta pasaku; raksta zemnieka dēla dzīvesstāstu; sacer joku pasaku).
4. Literārā pasaka (veido kukaiņu, dzīvnieku balsu vārdnīcu; veido grāmatu pārskatu izstādi “Garšīgās grāmatas”; strādā grupā: izdomā dzimšanas dienas sveicienu ēzelītim un sarīko ēzelīša dzimšanas dienas svinības klasē; izkārto lapā teikumu tā, lai izkārtojums atspoguļotu teikuma saturu).
5. Lasītāju seminārs (zīmē reklāmas plakātu vai izveido reklāmas video sižetu grāmatai; pagatavo lelles un iestudē grāmatas fragmentu).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 2”, piemēram, stāsts (V. Belševica “Divi lati” – veido Billes pārdzīvojumu mozaīku, izmantojot gan zināmās tehnikas, gan eksperimentējot; Ē. Kestners “Emīls un Berlīnes zēni” – lasa tekstu un zīmē Emīla dzīvokļa plānu; patstāvīgi noskatās spēlfilmu “Emīls un detektīvi” un pārrunā grāmatas teksta interpretāciju filmā).

• I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1”  

1. Dzeja (O. Vācietis “Sveču grāmata” – iztēlojas, ka ir piedalījies sveču ballē; grupā strādā pie Sveču balles izveides.).
2. Sadzīves pasakas (projekta darbs – “Pasaku kalendārs”).
3. Teikas (sarīko klasē stāstnieku stundu).
4. Anekdotes (veido anekdošu krājumu).
5. Literārā pasaka (M. Cielēna “Meža un Miglas klusēšana” – zīmē meža aizsardzības brīdinājuma zīmi).
6. Pasaku luga (A. Brigadere “Maija un Paija” – veic projekta darbu, izveidojot dekorāciju skici vai tērpu skici, vai uzzīmējot komiksu par notikumiem lugā).

• Ieteicams papildus izmantot “Uzraksti savu stāstu grāmatu” Rīga: Zvaigzne ABC 2016.

2.2. Raksturo savu ideju radīšanas procesu, uzdrīkstēšanos, izvēles, ieguldījumu, gandarījumu, grūtību pārvarēšanu.

• Skolēni reflektē par savu veikumu (sk., piem., 2.1.), akcentējot ideju radīšanas procesu, uzdrīkstēšanos, izvēles, ieguldījumu, gandarījumu, grūtību pārvarēšanu.
• Ieteicams papildus izmantot “Uzraksti savu stāstu grāmatu”, “Kā rakstīt radoši”.

2.3. Uzstājas auditorijas priekšā individuālā priekšnesumā, atpazīst uztraukumu un bailes un ar pedagoga palīdzību meklē tam risinājumu. Vērtē savu un citu sniegumu.

3. Radošajā darbībā cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un mākslinieciskas inovācijas

3.1. Diskutē, apspriež idejas, individuāli, pārī vai grupā veido radošu darbu (piemēram, raksta ritmizētus literārus tekstus, dialogus, monologus, sižetiskus vēstījumus, tēlainus aprakstus, fantāzijas vai literārās pasakas žanra eksperimentus, sacer skaņdarbu, izmantojot kādu no apgūtajām mūzikas formām, veido skaņu partitūras, rada skaņu stāstus), eksperimentējot un kombinējot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus atbilstoši radošā darba ieceres mērķim.

• Sasniedzamo rezultātu iespējams sasniegt, izmantojot mācību grāmatās  G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei” ; S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1; 2” ; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1;  2”.
• Piedāvātos uzdevumus teksta lasīšanas un analīzes procesā (komunikatīvajā darbā), gan pēcteksta radošajā darbā (pēckomunikatīvajā darbā).
• Skolēniem tiek piedāvāti uzdevumi, kuri veicami gan individuāli, gan pārī, gan grupā, piemēram, G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei”

1. Dzeja (J. Kronbergs “Krusa” – pēc dzejoļu izlasīšanas turpina nepabeigtos teikumus).
2. Tautasdziesmas (izpēta pilsētu ģerboņus, kuros attēloti putni un raksta stāstiņu).
3. Dzīvnieku pasakas (lasa pasaku “Zaķīšu pirtiņa” un raksta viedokli).
4. Poēma (raksta pasakas “Zelta spārni” nobeigumu).
5. Tautasdziesmas (zīmē “Labo padomu vācelīti” un ieraksta tajā dzīves gudrības, kuras uzzināja, lasot tautasdziesmas).
6. Cittautu pasakas (raksta pasaku; raksta zemnieka dēla dzīvesstāstu; sacer joku pasaku).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1”

1. Stāsts V. Belševica “Divi lati” (raksta kolektīvo stāstu).
2. Brīnumu pasakas (pamato sakāmvārdu atbilsmi pasakām).
3. Cittautu pasakas (raksta pasaku; raksta zemnieka dēla dzīvesstāstu; sacer joku pasaku).
4. Dzeja (izkārto lapā teikumu tā, lai izkārtojums atspoguļotu teikuma saturu).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 2”

1. Stāsts (Ē. Kestners “Emīls un Berlīnes zēni” – raksta recepti; noformē un raksta atklātni; raksta pārdomu darbu “Es un mana ģimene”.
2. Pasaku luga (A. Brigadere  “Sprīdītis” – raksta ieteikumus princeses niķu ārstēšanai).

• I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1”

1. Dzeja (I. Zandere “vārdurati” – veido savus “vārduratus”).
2. Tautasdziesmas (veido seno latviešu vērtību piramīdu, ierakstot vismaz septiņas vērtības).
3. Sadzīves pasakas (raksta spēka vārdus ganiņam).
4. Teikas (izpēta Latvijas karti un raksta vēstījumu, iesaistot Daugavas krastos esošos vietu nosaukumus).
5. Anekdotes (izdomā anekdoti par skolas dzīvi).
6. Fabulas (raksta savu fabulu).
7. Literārā pasaka (M. Cielēna “Meža un Miglas klusēšana” – raksta aprakstu par Meža neparastajām idejām).
8. Pasaku luga (A. Brigadere “Maija un Paija” – iztēlojas, ka ir žurnālists un uzraksta interviju ar Paiju).

• Ieteicams papildus izmantot “Uzraksti savu stāstu grāmatu”,  “ Kā rakstīt radoši”. 

• Sasniedzamo rezultātu iespējams sasniegt, izmantojot mācību grāmatās -  G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei” ; S. Ābola, I. Zemīte   “Literatūra 5. klasei, 1 ; 2”; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1; 2” piedāvātos uzdevumus pirmsteksta (pirmskomunikatīvajā) darbā, teksta lasīšanas un analīzes procesā (komunikatīvajā darbā), gan pēcteksta radošajā darbā (pēckomunikatīvajā darbā), piemēram, G. Sālījuma, V. Valtere "Literatūra 4. klasei"

1. Poēma (salīdzina latviešu tautas pasaku un V. Plūdoņa poēmu “Eža kažociņš” un noskaidro, kurš teksts vieglāk uztverams un izprot, kāpēc tautas pasaku tēli tiek izmantoti literārajos darbos, akcentējot vērtību aspektu).
2. Stāsts (J. Zvirgzdiņš “Mufa” – lasa tekstu un patstāvīgi meklē informāciju par gleznotājiem un viņu darbiem, stāsta grupai; iepazīstas ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, pauž savu attieksmi).

• S. Ābola, I. Zemīte   “Literatūra 5. klasei, 1 ; 2”

1. Ievads. Kas ir grāmata? (lasa J. Zvirgzdiņa “Pele, Punkts un Gūtenbergs” fragmentu, noskaidro, kā radās drukātās grāmatas; aplūko zīmējumus un noskaidro, kā mainījušies mācību līdzekļi dažādos laikos).
2. Tautasdziesmas (iepazīstas ar R. Birzgaļa tautasdziesmu ilustrācijām; aplūko tautas tērpus un citus rokdarbus kā latviešu tautas skaistuma izjūtas apliecinātājus).
3. Literārā pasaka (lasa P. Brūvera dzejoli “Kurmītis Krišus”, salīdzina pasakas tēlu kurmi un dzejoļa tēlu kurmi).

• I. Strēle, J. Strēlis   “Literatūra 6. klasei, 1 , 2”

1. Dzeja (K. Vērdiņš “Snibs un Snobs” – dzejoļa uzbūves līdzība lugai; pasaku tēlu – burvis, ēzelis, pūķis, Andersena meža gulbji, Brāļu Grimmu “Sarkangalvīte” – izmantojums dzejolī.
2. Stāsts (A. Upīts “Sūnu Ciema zēni” (tuvākajā apkārtnē atrod vietu, kur būtu jāatgriežas Laimes lācim; uzzīmē vai nofotografē to, vai nofilmē un sagatavo Laime lāča ieteikumus, lai atrisinātu problēmu).

• Sasniedzamo rezultātu iespējams realizēt, novērtējot individuāli, pārī vai grupā veidotos radošos darbus (piemēram, raksta ritmizētus literārus tekstus, dialogus, monologus, sižetiskus vēstījumus, tēlainus aprakstus, fantāzijas vai literārās pasakas žanra eksperimentus u.tml.), sk. 3.1.
• Šo darbu vērtēšanai iespējams izmantot skolotāju grāmatās – “Literatūra. Skolotāja grāmata 4. klasei” Rīga: Zvaigzne ABC, 2013; “Literatūra. Skolotāja grāmata 5. klasei” Rīga: Zvaigzne ABC, 2014; “Literatūra. Skolotāja grāmata 6. klasei” Rīga: Zvaigzne ABC, 2014 – piedāvātos vērtēšanas kritērijus, skolēnu pašvērtējuma kartes.
•  Ieteicams papildus izmantot “Uzraksti savu stāstu grāmatu” Rīga: Zvaigzne ABC, 2016, “Kā rakstīt radoši” Rīga: Zvaigzne ABC, 2017.

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere   “Literatūra 4. klasei” ;  S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1 ; 2” ; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1;  2”  – piedāvāts aktīvs rosinājums Uzzini vairāk!, iezīmējot nemitīgus pieturas punktus meklējumiem: kultūras norišu interneta vietņu adreses, teātra izrādes, spēlfilmas, citu rakstnieku literāro darbu piedāvājums u. c. Tieši šādā veidā darbojoties, skolēni gūst personisku kontaktu ar rakstnieka darbu.

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere   “Literatūra 4. klasei” ;  S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1 ; 2”; I. Strēle, J. Strēlis. “Literatūra 6. klasei, 1;  2” – folkloras tematu izklāstā pievērsta īpaša uzmanība materiālās un nemateriālās kultūras mantojumam.

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere    “Literatūra 4. klasei” ;  S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1 ; 2”; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1;  2”  – ,piemēram, folkloras tematos pievērsta uzmanība kultūras mantojuma saglabāšanai, skolēniem veicot radošus izpētes uzdevumus (projektus) un paužot savu identitāti.
• Analizējot stāstu “Mufa”(4. klase), skolēni pievērš uzmanību tam, ka sabiedrībā dzīvo dažādi cilvēki ar atšķirīgu vērtību izpratni; pievērš uzmanību dzīvnieku aizsardzības tēmai.
• Analizējot dzeju (Dzeja, 5. klase), veido dzejas izrādi, kurā skolēni izvēlas sev nozīmīgus dzejas darbus. 
• Analizējot stāstu “Divi lati” (Stāsts, 5. klase), ieteicams klasē organizēt pārrunas par attiecību veidošanu ģimenē, noskaidrot, kur nepieciešamības gadījumā cilvēki var vērsties sarežģītu situāciju gadījumā.
• Analizējot stāstu “Sūnu Ciema zēni”, ieteicams organizēt projekta darbu “Sūnu Ciems manā pagastā (pilsētā, novadā)” vai “Baltās mājas manā pagastā (pilsētā, novadā)”.

4. Mākslas darbi rodas noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā. Tie veido daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei” ; S. Ābola, I. Zemīte “ Literatūra 5. klasei, 1; 2”;  I. Strēle, J. Strēlis   “Literatūra 6. klasei, 1;  2” – pievērsta uzmanība dažādiem kultūras pasākumiem (”Uzzini vairāk!”), piemēram, Dzejas dienām, pēc skolēnu iespējām ieteicams apmeklēt Dzejas dienu pasākumus, teātra izrādes, kultūras vietas u.c.
• Gatavojoties lasītāju semināram, ieteicams iepazīties ar skolas, pilsētas (pagasta, novada) bibliotēkām, LNB. Kādu no lasītāju semināriem ieteicams rīkot bibliotēkā.

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei” ;  S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1 ; 2” ; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1 , 2” – īpaša uzmanība pievērsta literārā darba iedarbībai uz dažādiem uztveres veidiem (iestrādāts teksta analīzes uzdevumos), kā arī rosināta skolēna patstāvīgā viedokļa, emocionālās un estētiskās attieksmes paušana (iestrādāts teksta analīzes uzdevumos, patstāvīgo projekta un radošo darbu nosacījumos).

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei”  ; S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1; 2”; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1 , 2”  – iespējams realizēt 4.3. sasniedzamo rezultātu, analizējot piedāvātos literāros darbus

1.  Literārā pasaka (4. klase) – saruna par netikumiem, kuri būtu izskaužami.
2. Stāsts (4. klase) – saruna par situāciju, kad ģimenē zaudēta mamma; A. Lindgrēne “Madikena” – saruna par Madikenas uzvedību skolā, savu un Madikenas skolas gaitu salīdzinājums, Rikarda un savu blēņu izvērtējums.
3. Literārā pasaka (5. klase) A. A. Milns “Vinnijs Pūks un viņa draugi” – saruna par draudzību, dāvanām, aicinot paust skolēna pieredzi un attieksmi pret tēloto pasakā.
4. Romāns (6. klase) T. Defombels “Tobijs Lolness. Dzīve uz naža asmens” – saruna, kāpēc tiek vajāta Tobija ģimene, ko nozīmē noziegties pret savu tautu; vērtē koka iemītnieku ieradumus, saistot tos ar saviem novērojumiem mūsdienu sabiedrībā; grupā izlozē, kuri noliegs un kuri aizstāvēs profesora uzskatus; skaidro autora nolūku valodas līdzekļu izvēlē dusmu atklāsmei.

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere  “Literatūra 4. klasei” ;  S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1 ; 2” ; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1 , 2” – iespējams realizēt 4.3. sasniedzamo rezultātu, jo mācību grāmatās materiāls izkārtots pēc literatūras veidu un žanru principa; veicot piedāvātos uzdevumus skolēni tiek rosināti izteikt viedokli par lasīto (individuāli, darbojoties pārī vai grupā).
• Mācās izvēlēties augstvērtīgus literāros darbus, piedaloties lasītāju seminārā, pārrunājot un vērtējot literāros darbus.
• Mācās izmantot terminu vārdnīcu katras mācību grāmatas beigās, lai precīzāk izprastu un raksturotu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu izmantojumu literārā darbā.

• Mācību grāmatās – G. Sālījuma, V. Valtere " Literatūra 4. klasei" ;  S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 1; 2”; I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1 , 2” – iespējams realizēt 4.5. sasniedzamo rezultātu, piemēram, G. Sālījuma, V. Valtere "Literatūra 4. klasei" 

1. Dzīvnieku pasakas (veicot daudzveidīgus uzdevumus, raksturo pasaku tēlus).
2. Poēma (V. Plūdoņa “Eža kažociņš” – raksturo Ezīti, māsas).
3. Stāsts (I. Samauska “Eņģelītis” –raksturo stāsta tēlus, salīdzina viņu vērtības ar savām).

• S. Ābola, I. Zemīte   “Literatūra 5. klasei, 1” , piemēram,   Brīnumu pasakas (veicot daudzveidīgus uzdevumus, raksturo pasaku tēlus).

• S. Ābola, I. Zemīte  “Literatūra 5. klasei, 2” , piemēram,  Tēlojums (J. Jaunsudrabiņš “Viņas skolas Otiņš”; pievērsta uzmanība tēla iekšējam un ārējam raksturojumam; apkopo secinājumus par Janča izjūtām un rīcību, reflektē par savām izjūtām.

• I. Strēle, J. Strēlis  “Literatūra 6. klasei, 1”  

1. Sadzīves pasakas (veicot daudzveidīgus uzdevumus, raksturo pasaku tēlus).
2. Dzeja (K. Vērdiņš “Snibs un Snobs”; pamato, vai Snibs un Snobs ir mūsdienīgi tēli; meklē dzejolī tēlus, kuri minēti tautas un literārajās pasakās).

• I. Strēle, J. Strēlis   “Literatūra 6. klasei, 2”, piemēram,   Stāsts (I. l. Millere “Elīsija un Taurenis"; secina, kuri tēli ir pretstatīti; izsaka prognozes, kurp Taurenis aizvedīs meiteni).

• Ieteicams papildus izmantot “Uzraksti savu stāstu grāmatu”,  “Kā rakstīt radoši”.

Beidzot 9. klasi

Mācību grāmatas un mācību materiāli

1. Katram mākslas veidam ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļi

• Piedāvājot jebkuru aplūkoto tematu mācību grāmatās, iespējams sasniegt 1.1. rezultātu, piemēram,  D. Štokmane, I. Vīduša  “Literatūra 7. klasei, 1, 2”, Dzeja (Auseklis); Proza. Miniatūra (M. Kvite, V. Lukaševiš, M. Ķempe).

• I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1;  2”, piemēram, Baltvilks, M. Zālīte, A. Rancāne, O. Vācietis, I. Ziedonis).

• L. Silova, A. Vanaga    “Literatūra 9. klasei,1 , 2” , piemēram, Dzeja ( E. Veidenbaums, A. Čaks, K. Elsbergs) u.c.

• Sasniedzamo rezultātu iespējams realizēt, aplūkojot vairākus tematus, piemēram,  D. Štokmane, I. Vīduša  “Literatūra 7. klasei, 1”, piemēram, Folklora (Gadskārtas).

• I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 2" , piemēram, Folklora (Mūža godi, Tēvzemes mīlestība karavīru dziesmās).

• L. Silova, A. Vanaga  “Literatūra 9. klasei,1”

1. Mitoloģija un folklora (Mīts un tā iezīmes; Latviešu mitoloģija un folklora).
2. Eposs.

• Analizējot iepriekš minētajās mācību grāmatās piedāvātos literāros darbus, iespējams realizēt 1.9. sasniedzamo rezultātu, piemēram,  D. Štokmane, I. Vīduša  “Literatūra 7. klasei, 1” , piemēram, Dramaturģija ( "Zelta zirgs").

• D. Štokmane, I. Vīduša   “Literatūra 7. klasei, 2” , piemēram,  Literārā pasaka (K. Skalbe “Kalna gars un milzis”).

• I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 2” 

1. Drāma (M. Zālīte “Meža gulbji”). 
2. Liroepika (R. Blaumanis “Tālavas taurētājs”, V. Plūdonis “Atraitnes dēls”);
3. Iepriekš (1.1.) minētie darbi tematā Dzeja (7. –9. klases grāmatas).

• L. Silova, A. Vanaga  “Literatūra 9. klasei,2” , piemēram,  Proza. Romāns (Z. Skujiņš “Gulta ar zelta kāju”) u.c.

• Sasniedzamo rezultātu iespējams sasniegt, analizējot piedāvātos darbus iepriekš minētajās grāmatās, jo tajās pārstāvēti visi minētie folkloras un literatūras veidi un žanri.
• Skolēni secīgi turpina paplašināt 4. –6. klases posmā apgūtās zināšanas un izpratni par folkloras un literatūras veidiem un žanriem.

2. Ideju, emociju un viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība izmēģināt dažādas pieejas

• 2.1. sasniedzamo rezultātu iespējams realizēt, piedāvājot skolēniem iepriekš minētajās mācību grāmatās piedāvātos uzdevumus refleksijas fāzē – pēcteksta radošajā darbā.

• D. Štokmane, I. Vīduša   “Literatūra 7. klasei, 1   ” , piemēram, Folklora (Gadskārtas) – strādājot grupā, izveido viena etnogrāfiskā novada – Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales vai Sēlijas – gadskārtu folkloras tekstu krājumu; atlāj savu pieredzi, iepazīstot folkloras tekstus.

• I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 2” 

1. Dzeja. Strādājot ar J. Baltvilka dzejoli “Zilās mīklas”, pārī veido savu dzejas mīklu, apkopo veikumu grupās un izveido klases pārgājiena maršrutu.
2. Organizē pārgājienu, iepazīst savas tuvākās apkaimes vietas, lasa savas dzejas mīklas un kopā tās uzmin.

• L. Silova, A. Vanaga  “Literatūra 9. klasei,2” , piemēram, d ramaturģija. R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”. Projekta darbs – Jāņu sagaidīšanas Silmačos izspēlēšana, ieteicams literatūras skolotājam sadarboties ar teātra mākslas skolotāju.

• Sasniedzamais rezultāts sasniedzams, skolēniem piedāvājot veikt dažādus uzdevumus, lai skolēni veidotu prasmi uzstāties auditorijas priekšā, piemēram,  mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1, 2”; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2” ; A. Vanaga, L. Silova   “Literatūra 9. klasei, 1 , 2”

1. Piedāvāts lasītāju seminārs, lai skolēni patstāvīgi izvēlētos sev tīkamas grāmatas un reizi semestrī uzstātos auditorijas priekšā, prezentējot izlasīto grāmatu un atbildot uz klasesbiedru un skolotāja jautājumiem.
2. Skolēni veic gan pašvērtējumu, gan vērtē cits citu pēc iepriekš izstrādātiem kritērijiem (var izmantot “Skolotāju grāmatās” piedāvātos vērtēšanas kritērijus).
3. 9. klasē skolēni organizē Lasītāju konferenci, veic plašu sagatavošanās darbu (patstāvīgi organizē, vada, vērtē).

3. Radošajā darbībā cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un mākslinieciskas inovācijas

• 3.1. sasniedzamo rezultātu iespējams sasniegt, izmantojot mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1, 2”; I. Karpenko, M. Milzere “Literatūra 8. klasei, 1; 2”; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1 , 2” – piedāvātos uzdevumus teksta lasīšanas un analīzes procesā (komunikatīvajā darbā), gan pēcteksta radošajā darbā (pēckomunikatīvajā darbā);
• Skolēniem tiek piedāvāti uzdevumi, kuri veicami gan individuāli, gan pārī, gan grupā, piemēram, I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 2” , piemēram,proza. Novele (R. Blaumanis “Nāves ēnā”) – iepazīstas ar informāciju par R. Blaumaņa domrakstu konkursu, raksta savu noveli.

• I. Karpenko, M. Milzere   “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2” , piemēram, Proza. Epifānija ( I. Ziedonis) – raksta parodoksālu epifāniju, izlozējot tematu un iesaistot klasesbiedru nosauktos vārdus.

• A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1”, piemēram, Dzeja – iesaistās topošo domātāju prāta spēlē un formulē, kādi varētu būt trīs galvenie noteikumi "Labi nodzīvotai dzīvei”. Pierakstus veido vai nu dzejoļa formā, vai arī nesaistītā valodā. U. c.

• Sasniedzamo rezultātu iespējams sasniegt, izmantojot mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane   “Literatūra 7. klasei, 1 ; 2” ; I. Karpenko, M. Milzere   “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2” ; A. Vanaga, L. Silova   “Literatūra 9. klasei, 1 ; 2” 
• Piedāvātos uzdevumus pirmsteksta (pirmskomunikatīvajā) darbā, teksta lasīšanas un analīzes procesā (komunikatīvajā darbā), gan pēcteksta radošajā darbā (pēckomunikatīvajā darbā), piemēram,I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1” , Dramaturģija (Rainis “Zelta zirgs”) – veido citātu kopu par Antiņa tēlu un, izmantojot to, vizuālā formā un ar citātiem pamato lugas galveno domu. Pārrunā savu teātra skatītāja pieredzi.

• I. Karpenko, M. Milzere   “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2” , piemēram, Dzeja (I. Ziedonis “Vēl nav nekā”) – attēlo dzejoli krāsās, atklājot, kā izjūt dzejoļa noskaņu un tēlainību, pamato krāsu izvēli; klasē izveido darbu izstādi.

• A. Vanaga, L. Silova   “Literatūra 9. klasei, 1 , 2”  

1. Dzeja (A. Čaka dzeja) – raksta 10 – 12 rindu garu atradumu dzejoli, izmantojot A. Čaka dzejoļus.
2. Raksta radošo darbu par sev īpaši mīļu priekšmetu, izmantojot A. Čaka mākslinieciskos paņēmienus – sajūtu gleznas un parastu lietu poetizēšanu.

• 3.4. sasniedzamo rezultātu iespējams realizēt, novērtējot individuāli, pārī vai grupā veidotos radošos darbus (piemēram, raksta ritmizētus literārus tekstus, dialogus, monologus, sižetiskus vēstījumus, tēlainus aprakstus, fantāzijas vai literārās pasakas žanra eksperimentus u.tml.), sk. 3.1.
• Šo darbu vērtēšanai iespējams izmantot skolotāju grāmatās – “Literatūra. Skolotāja grāmata 7. klasei”;  “Literatūra. Skolotāja grāmata 8. klasei” ; “Literatūra. Skolotāja grāmata 9. klasei”  – piedāvātos vērtēšanas kritērijus, skolēnu pašvērtējuma kartes.
• Ieteicams papildus izmantot “Uzraksti savu stāstu grāmatu" Rīga: Zvaigzne ABC, 2016; “Kā rakstīt radoši”  Rīga: Zvaigzne ABC, 2017.

• Mācību grāmatās – Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1; 2”; I. Karpenko, M. Milzere   “Literatūra 8. klasei, 1; 2”; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1;  2”– piedāvāts aktīvs rosinājums Uzzini vairāk!, iezīmējot nemitīgus pieturas punktus meklējumiem: kultūras norišu interneta vietņu adreses, teātra izrādes, spēlfilmas, citu rakstnieku literāro darbu piedāvājums.Tieši šādā veidā darbojoties, skolēni gūst personisku pieredzi par sabiedriski aktuālo procesu dažādos laikmetīgās mākslas veidos, īpaši laikmetīgajā literatūrā.

• Mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1; 2” ; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2” ; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1;  2”  – folkloras tematu izklāstā pievērsta īpaša uzmanība materiālās un nemateriālās kultūras mantojumam.

• Mācību grāmatās I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1 ; 2” ; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2” ; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1, 2” , piemēram, folkloras tematos pievērsta uzmanība kultūras mantojuma saglabāšanai, skolēniem veicot radošus izpētes uzdevumus (projektus) un paužot savu identitāti.
• Vērtē procesus dzīves un atpūtas vides izveidē, piemēram, I. Karpenko, M. Milzere   “Literatūra 8. klasei, 1”  , izpēta, kā tiek turpināts I. Ziedoņa uzsāktais darbs dabas aizsardzībā, noskaidro fonda “Viegli” veikumu, secina par savu darbību līdzīgu jautājumu risināšanā, izprot dzejnieka radošo procesu un viņa pašizpausmi un uzņēmību.

4. Mākslas darbi rodas noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā. Tie veido daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā

• Mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1; 2”; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2”; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1 ; 2" – pievērsta uzmanība dažādiem kultūras pasākumiem (”Uzzini vairāk!”), piemēram, Dzejas dienām, pēc skolēnu iespējām ieteicams apmeklēt Dzejas dienu pasākumus, teātra izrādes, kultūras vietas u.c.
• Gatavojoties lasītāju semināram, ieteicams iepazīties ar skolas, pilsētas (pagasta, novada) bibliotēkām, LNB. Kādu no lasītāju semināriem ieteicams rīkot bibliotēkā
• 4.1. sasniedzamais rezultāta saniegšana izvērtējama, izmantojot 4.–6. klases posmā gūto pieredzi.

• Mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1; 2” ; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2”; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei,1 ; 2"  – īpaša uzmanība pievērsta literārā darba analīzei, respektējot literārā darba formu un estētisko aspektu (iestrādāts teksta analīzes uzdevumos, patstāvīgo projekta un radošo darbu nosacījumos).

• Mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1 ; 2” ; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2” ; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1;  2".
• Iespējams realizēt 4.3. sasniedzamo rezultātu, analizējot piedāvātos literāros darbus, piemēram, I. Vīduša, D. Štokmane “Literatūra 7. klasei, 1 ; 2” tematā “Muzeji un kultūtvēsturiskas vietas” dskutē par šo vietu nozīmīgumu un izstrādā priekšlikumus, lai kādai rakstnieka vārdā nosauktai ielai būtu saskatāma saikne ar viņa daiļradi un dzīvi.

• I. Karpenko, M. Milzere. “Literatūra 8. klasei, 2” , piemēram, Liroepika (R. Blaumanis “Tālavas taurētājs”) vērtē taurētāja un tautas ieguvumus un zaudējumus; diskutē, vai upurēties kāda labā ir mūsdienīgi.

• A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 2” , piemēram, Proza. Romāns (Z. Skujiņš “Gulta ar zelta kāju”) – pēc darba ar romāna tekstu diskutē par tautas pastāvēšanu un turēšanos pretī svešām varām; salīdzina latviešu nodarbošanos cauri laikiem. Veic projekta darbu, intervējot savas dzimtas pārstāvjus un izveidojot savas Dzimtas koku.

• Mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1; 2”; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2”; A. Vanaga, L. Silova  “ Literatūra 9. klasei, 1; 2"  – iespējams realizēt 4.4. sasniedzamo rezultātu, jo mācību grāmatās materiāls izkārtots pēc literatūras veidu un žanru principa.
• Veicot piedāvātos uzdevumus skolēni tiek rosināti izteikt viedokli par lasīto (individuāli, darbojoties pārī vai grupā).
• Mācās izvēlēties augstvērtīgus literāros darbus, piedaloties lasītāju semināros vai 9. klasē lasītāju konferencē, pārrunājot un vērtējot literāros darbus. Turpina mācīties jēgpilni izmantot terminu vārdnīcu katras mācību grāmatas beigās, lai precīzāk izprastu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu izmantojumu literārā darbā.
• Ieteicams izmantot -  ”G. Berelis “Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam " Rīga: Zvaigzne ABC 1999;  “Literatūras teorijas pamatjautājumi”.

• Mācību grāmatās – I. Vīduša, D. Štokmane  “Literatūra 7. klasei, 1, 2”; I. Karpenko, M. Milzere  “Literatūra 8. klasei, 1 ; 2”; A. Vanaga, L. Silova  “Literatūra 9. klasei, 1 , 2 – iespējams realizēt 4.5. sasniedzamo rezultātu, piemēram, I. Vīduša, D. Štokmane   “Literatūra 7. klasei, 1”, Dzeja (Auseklis) – skaidro dzejoļa “Gaismas pils” simbolisko jēgu, saista simbolu “Gaismas pils” ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, rosina izpratni par šī simbola daudzveidīgo interpretāciju kultūrā.

• I. Karpenko, M. Milzere   “Literatūra 8. klasei, 1”, piemēram, Dzeja (O. Vācieša dzejolis “Barons”) – skaidro vārdus “uzvārds kā pēriens”; kāpēc Barontēvs nosaukts par “vislatviskāko latvieti”; sameklē dzejolī tautasdziesmas rindas, reflektē, kāpēc dzejnieks dzejolī tās izmantojis; pēta informāciju par Lielajiem kapiem, par U. Stabulnieka komponēto dziesmu un tās vietu kora “Kamēr” repertuārā.

• A. Vanaga, L. Silova   “Literatūra 9. klasei, 1” , piemēram, Eposs  (A. Pumpurs “Lāčplēsis”) – raksta pārspriedumu – fantāziju “Lāčplēša darbi mūsdienu Latvijā”, iekļaujot pārdomas, ko nozīmē šodin uzcelt Burtnieku pili; vai mūsdienās ir Tumšais bruņinieks Kangars un Kaupo u.tml.

Katrai mācību grāmatai ir savs moto, kurā rosināts skolēnam veidot savu pasaules izpratni (no vistuvākā līdz pasaules norišu izpratnei), analizējot literāros darbus, vērtējot autora ietekmi un atbildību sabiedrības uzskatu veidošanā (iesākts 4. – 6. klases posmā) , 7. kl. moto – “Uzcel savu gaismas pili”, 8. kl. – “Vērtīgais manā pasaulē”; 9. klasē – Sadarbīgais latvietis un pasaule”.

Klase

Žanrs

Tautasdziesmas

4. klase

Par putniem

5. klase

Par mātes un bērna attiecībām

6. klase

Darba dziesmas

7. klase

Gadskārtu dziesmas

8. klase

Mūža godi (krustabas, vedības, bedības). Tēvzemes mīlestība karavīru dziesmās

9. klase

Par cilvēka un pasaules rašanos, par Pasaules koku, maģija tautasdziesmās

Pasakas

4. klase

Latviešu un krievu tautas pasakas par dzīvniekiem

5. klase

Latviešu, igauņu, lietuviešu brīnumpasakas

6. klase

Latviešu tautas sadzīves pasakas

Teikas

6. klase

Izcelšanās un vēsturiskās teikas

9. klase

Mitoloģiskās teikas

6. klase

Nostāsti, spoku un briesmu stāsti

9. klase

Latviešu mitoloģiskās būtnes un maģija tautas tradīcijās

6. klase

Anekdotes

Mīklas, sakāmvārdi, parunas, ticējumi

4.–9. klase

Aplūkoti tematos par folkloru

9. klase

Kopsavilkums par folkloras veidiem un žanriem

Klase

Darbi

9. klase

Ieskats cittautu eposos (Gilgamešs, Iliāda, Odiseja, Beovulfs, Dziesma par Rolandu, Nībelungu dziesma, Kalevala, Kalevipoegs); A. Pumpurs "Lāčplēsis"

Klase

Autori, dzejoļi

4. klase

Rainis "Mākonītis un Mākonīte",  "Sludinājums avīzē", "Pasaka par jūras braucienu"

J. Kronbergs "Dzejoļu kopa no Mākoņu grāmatas"

5. klase

F. Bārda "Ansītis puisītis un vectētiņš", "Maza cilvēka vakara lūgšana"; P. Brūveris "Dziesma par pasaules skaistumu", "Vācu valodas stunda"; M. Cielēna "Valoda"; Viks "Angļu valoda"; O. Vācietis "Bārdas žāvēšana"; I. Ziedonis "Uzkāpuši baltā smilšu kāpā"; I. Zandere "Neticams notikums"; J. Baltvilks "Nozagtā Parīze"; M. Rungulis "Papele"

6. klase

Aspazija "Raudoša debess", "Ziedoņa rīts"; O. Vācietis "Dzejoļu kopa no Sveču grāmatas"; P. Brūveris "Manai tēvuzemei", "Dziesma par pavasarīgo, noslēpumaino zummu"; I. Zandere "kājas grib skriet", "vārdurati"; K. Vērdiņš "Skumjas", "Snibs un Snobs"

7. klase

Auseklis "Noslēpums", "Gaismas pils"; Aspazija "Tāda es esmu", "Princese", "Spārni", "Zilā puķe", "Magone"

8. klase

J. Baltvilks "Zilās mīklas", "Cik maksā vidārgākais"; M. Zālīte "Visu dzīvo, kas apkārt kust, "Ģimenes sudrablietas"; A. Rancāne "Vieleišonuos", "Es mācos par zaļu zāli"; O. Vācietis "Ceļā", "Gauja", "Gaiziņš", "Zeme", "Barons", "Piesaukšana"; I. Ziedonis "Vēl nav nekā", "Es tieši uz ielas eju tev klāt", "Un pret savas tautas dziesmu", "Trīs dēli" (darba lapā J. Baltvilka, I. Ziedoņa, O. Vācieša dzejoļi)

9. klase

E. Veidenbaums "Kā gulbji balti padebeši", "Mosties, mosties reiz svabadais gars", "Es domāju, ka pasaulē"; "Ej un dzenies tik pēc naudas", "Īsts filozofs nav pesimists", "Jau ziediem rotātas pļavas", "Par velti ir nožēlot agrākos grēkus", "Kad niknas vētras dzīvei postu draud"; A. Čaks "Romantika", "Patētiskās kvartas", "Afišas", "Saldējums", "Rīgai", "Atzīšanās", "Sprediķis Piņķu baznīcā"; K. Elsbergs "Pļavnieku bērzi", "redz/tur aizlīda Laiks"; "Eu, Rīga", "azote siltā", "tāds nu ir mūsdienu dzīves", "Kretīnu deja", "Vai atceries mīļā", "Neatvadīsimies, kad jūsu ausainie skums"; 21. gs. dzejnieku darbu kopa (darba lapā; klausīšanās tekstos)

Klase

Žanrs

Literārā pasaka

4. klase

I. Ziedonis "Pasaka par naga melnumiem"

5. klase

H. K. Andersens "Īkstīte"; A. Sakse "Puķu zirnītis"; A.A. Milns "Vinnijs pūks un viņa draugi"

6. klase

M. Cielēna "Meža un Miglas klusēšana"

7. klase

K. Skalbe "Kalna gars un milzis", "Sarkangalvīte", A. de Sent-Ekziperī "Mazais princis"

Dzejproza – epifānijas (aplūkotas tematā proza)

8. klase

I. Ziedonis "Paglaudīt galvu", "man ļoti patīk mans draugs", "Jūs esat tie gaiļi"

Miniatūra

7. klase

M. Kvite "Balts prieks", "Varbūtības", "Vecmāmule", "Mans mīļš māts valodiš"; V. Lukaševics "2068"; M. Ķempe "Mana bērnība"

5. klase

J. Jaunsudrabiņš "Viņas skolas Otiņš"

Stāsts

4. klase

I. Samauska "Eņģelītis", J. Zvirgzdiņš "Mufa", E.B. Vaits "Šarlotes tīkls", A. Lindgrēne "Madikena", O. L. Kirkegore "Orla Varžurijējs"

5. klase

V. Belševica "Divi lati" ( Bille); Ē. Kestners "Emīls un Berlīnes zēni"

6. klase

A. Upīts "Sūnu Ciema zēni", M. Zariņš "Rūķi un pūķi", M. Rungulis "Kaķu ģenerālis", I. L. Millere (Muižzemniece), "Elīsija un Taurenis"

7. klase

V. Žeļezņikovs "Putnubiedēklis"

8. klase

R. Ezera "Sāpju mērs", "Gripa" ( Cilvēkam vajag suni);

D. Rukšāne "Cizis"

9. klase

A. Čehovs "Hameleons", G. Ignats "Četri gadalaiki"

8. klase

A. Azimovs "Spoguļspēle" (darba lapā T. Kreicbergs "Dubultnieki un citi stāsti" fragments)

Novele

7. klase

R. Blaumanis "Nāves ēnā"

8. klase

A. Eglītis "Izsalkuša zēna pavārgrāmata"

Biogrāfiskā/dokumentālā proza

7. klase

O. Kroders "Mēģinu būt atklāts"; L. Muktupāvela "BrālisBrāli"

9. klase

I. Ziedonis "Nenoteiktā bija"

Eseja

9. klase

M. de Monteņs "Lasītājam" (eseju ievads); "Dažiem sūtņiem raksturīga īpašība"; J. Rokpelnis "Fabrikanta dēls no Sapņu fabrikas"

Klase

Žanrs

Humoreska

9. klase

M. Bērziņš "Gūtenmorgens un mūzika"

Romāns

6. klase

T. Defombels "Tobijs Lolness. Dzīve uz naža asmens"; Dž. Svifts "Gulivera ceļojumi"

7. klase

J. Klīdzējs "Cilvēka bērns"

8. klase

G. Repše "Alvas kliedziens"; papildmat. M. Hedons "Savādais atgadījums ar suni naktī" (https://www.zvaigzne.lv/upload/literatura_8_klasei_hedons_.pdf)

9. klase

Z. Skujiņš "Gulta ar zelta kāju"

Klase

Žanrs

Fabula

6. klase

Ēzops "Lauva un pele", "Bruņurupucis un zaķis"; I. Krilovs "Sisenis un skudra"; P. Sils "Bailēm lielas acis"

Poēma

4. klase

V. Plūdonis "Eža kažociņš"

8. klase

V. Plūdonis "Atraitnes dēls"

Balāde

8. klase

R. Blaumanis "Tālavas taurētājs"

Klase

Autors, nosaukums

5. klase

A. Brigadere "Sprīdītis"

6. klase

A. Brigadere "Maija un Paija"

7. klase

Rainis "Zelta zirgs"

8. klase

M. Zālīte "Meža gulbji"

9. klase

R. Blaumanis "Skroderdienas Silmačos"

Klase

Saturs

9. klase

Folkloras veidi, žanri

Literatūras veidi, žanri

Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi