Aiga Grosa: Viljams Brūss Kamerons "Suņa ceļojums"

2013-08-26

‘Suņa ceļojums’ ir turpinājums grāmatai ‘Suņa dzīves jēga’. Pirmā grāmata man patika, tāpēc nolēmu, ka arī otrā noteikti būs tikpat laba, bet kā jau tas mēdz gadīties ar turpinājumiem, sagaidīju mazu vilšanos.

Šajā grāmatā turpinās stāsts par suni, jebšu suņu dvēseli, kas piedzīvojusi jau vairākas pārdzimšanas pirmajā daļā un jau šķita, ka tā suņa dzīves jēga ir piepildīta, kad izrādās, ka tomēr nav, un šoreiz uzdevums ir vēl augstāks un nozīmīgāks – pavadīt ar vienu saimnieku visu šī cilvēka mūžu. Tā kā suņi nedzīvo tik ilgi kā cilvēki, jānotiek likteņa spēlītēm, lai tā gadītos, un tieši tam arī lasītājs seko šajā grāmatā. Viņa saimniece ir Klēra un suns arvien pēc pārdzimšanas atgriežas tieši pie viņas.

Pirmajā grāmatā, kad ideja vēl bija svaiga un samērā raiba, viss bija labi un interesanti. Šajā gadījumā drīzāk bija atkārtošanās sajūta un prasījās lasīt ko jaunu. Jā, grāmatas doma ir jauna, bet paša suņa stāstījums šķita kā uz repeat uzlikts un nekas daudz nemainījās – rakstnieks vairāk sekojis saimnieces Klēras dzīvei un tam sunim, liekas, ir sekundāra loma, kaut arī viņš ir ‘teicējs’. Bet būtībā šo grāmatu var lasīt arī uzreiz, ja pirmā daļa nemaz nav aiztikta un tas netraucēs saprast stāstu. Tādā gadījumā rakstnieks noteikti, ka nesagādātu to mazo vilšanos, kāda sanāca man. Lasās, protams, ātri, sižets ir saprotams un raits, valoda vienkārša, un kā tas parasti ir lasot grāmatas par dzīvniekiem – iekšā ir tā omulīgā sajūta. Bet kopumā man palika tādas mazliet samocītas grāmatas iespaids.

Aiga Grosa, estvardus.wordpress.com, 26.08.2013.