Aiga Grosa: Filipa Gregorija "Laumu bērns"

2013-07-31

Te nu es esmu – dižā vēsturisko romānu/stāstu cienītāja, kas neko nav lasījusi no Gregorijas. Toties jau sen stāv nopirkta un lasīšanas mirkli gaida ”The Boleyn Inheritance”, laikam jau biju uz pareizā ceļa. Vai vismaz zināju uz kurieni tas ved. :) Tā kā Zvaigzne ir izdevusi rakstnieces pirmo romānu jauniešiem "Laumu bērns", sapratu ka šī nu būs lieliskā iespēja beidzot izmēģināt Gregorijas daiļradi.

Luka ir skaists jauneklis ar gaišu prātu un no klostera noviča kļūst par ”izmeklētāju”, lai pētītu noslēpumainās lietas, kas vēsta par pasaules gala tuvošanos un kartē atzīmētu bailes. Viņš ceļo kopā ar savu draugu, klostera virtuves zēnu Freizi un rakstvedi Pēteri, kurš dokumentē viņu atklājumus. Pirmais pieturas punkts ir sieviešu klosteris, kura abate ir jauniņā Izolde. Tur viss apgriezies kājām gaisā – mūķenes redz trakus sapņus un vīzijas, staigā miegā un uz rokām tām parādās stigmas. Vēlāk komanda centīsies atšķetināt arī ar vilkati saistīto noslēpumu māņticības pārņemtā ciematiņā. Darbība risinās 1453. gadā.

Tā kā šis ir jauniešu romāns sērijās, es arī negaidīju neko padziļinātu, uz stāsta tēliem uzsvērtu. Kā paredzēju, galvenā ir spraigā darbība un ašā notikumu gaita. Diemžēl, jāsaka, ka notikumi bija samērā paredzami. Lasās tiešām ātri, turklāt grāmata nav bieza – tātad labs variants kā iemānīt tīņus lasīšanas priekā. Žēl, ka vēl nebiju lasījusi neko citu no Filipas, jo varētu tā forši salīdzināt kā viņa spēlē divās frontēs – pieaugušajiem par reālām personībām un jauniešiem par izdomātiem tēliem. Lai arī tēli nav ”īsti”, vēsturiskais fons ir pamatots un rakstniece šajā ziņā ir profesionāle. Vairāk par grāmatu, nākamajām daļām un romānā pieminēto var uzzināt iekš orderofdarkness.com. Secinājums būtu – ja vēlaties barību dvēselei, te to neatradīsiet. Ja gribat vieglu lasāmvielu ar vēsturisku piesitienu un noslēpumu risināšanu kā vadlīniju – uz priekšu! Nezinu, vai tas ir spoileris, bet smieklīgā kārtā grāmatas morāle, kuru uztvēru, man mazliet atgādināja Skubiju Dū – nekādas mistērijas nav, un lielākie ļaundari jau ir paši cilvēki.

Aiga Grosa, estvardus.wordpress.com, 25.07.2013.