Aiga Grosa: Erina Morgensterna "Nakts cirks"

2013-10-18

Par to, kas lācītim vēderā – ir tāds valdzinošs, melnbalts cirks, kas ceļo kā kaķis – kur grib, kad grib; un ir skaists bez gala. Bet tas ir arī spēles lauciņš diviem ar spējām apveltītiem jauniešiem, kuru aizbildņi jau gadiem ilgi liek saviem skolēniem cīnīties un pierādīt savas prasmes. Šoreiz sacenšas Sīlija un Marko. Zēns un meitene, pusaudži. Dodiet ceļu mīlestībai! Tagad par trīs šīs grāmatas atslēgkrāsām, tikai manā interpetācijā.

Ar balto es domāju to, kas man patika. Pirmkārt jau, pati ideja ir samērā oriģināla un grāmatas "Nakts cirks" pasaule ir skaisti izveidota. Šādi romāni, kuros figurē viena tēma un ir ieturēts noteikts stils, parasti pēc izlasīšanas atstāj kādu iespaidu. Šajā gadījumā pastirpināti jāpievērš uzmanība melnbaltajiem toņiem, sarkaniem akcentiem, burvju māksliniekiem un cirkam. Krāsām tiešām sāku pievērst uzmanību, bet cirka etaps tika jau savlaik noiets ar ‘Ūdens ziloņiem’. Otrkārt, kā jau jauniešu literatūra – lasās viegli, raita gaita. :) Treškārt – forši, ka paralēli visai tai cirka pasaulei pasekojam līdzi arī ‘vientiesim’ no malas – puikam, kuru cirks un tā iemītnieki savaldzinājuši, tāpat kā pārējos apmeklētājus, kas jau sākuši pulcēties līdzjutēju bariņos un sekot līdzi cirkam uz citām pilsētām.

Ar melno domāju negatīvo. Katras nodaļas lēkāšana laikā pamatīgi sarežģīja stāsta sekošanai, jo tie gadi visi juka putrā un brīžam grūti saprast kas jau noticis, kas ne, cik kurš vecs utt. Diemžēl šī grāmata, par spīti tam cauri plūstošajam maģijas kvantumam, mani galīgi tā neapbūra, kā citus lasītājus, jo cik lasīju blogus, lielākā daļa ir sajūsmā par šo darbu, bet es kārtējo reizi dodu 3 no 5 zvaigznītēm. Vēl viens mīnuss – nepatika, ka lielāko daļu grāmatas varēja uzminēt jau no viena teikuma uz aizmugurējā vāka. Nebūtu viss pārējais bijis tik saistošs, nodomātu ‘Ā, skaidrs’ un noliktu atpakaļ plauktā.

Ar sarkano domātas grāmatas odziņas, kuru netrūkst. Viena no tām ir skaistais vāks un muguriņa, kas uzreiz piesaista uzmanību. Iekšā arī atrodam smukas melnbaltas lapas, mazliet ‘cirkam raksturīgas’ drukas un rotājumus.  Turklāt ik pa laikam uz ‘tu’ tiek uzrunāts arī pats lasītājs, kas vēl vairāk pavelk (var pavilkt?) iekšā stāstā. Katras daļas sākumā arī iemesti kāda tēla atsevišķi citāti par cirku. Itkā sīkums, bet viss kopā tas veido patīkamu lasīšanas procesu un piešķir dažādību.

Ja patīk izklaidējoša lasāmviela, ir vērts paņemt rokās. :)

Aiga Grosa, estvardus.wordpress.com, 17.10.2013.