Maija Laukmane
Kur esat mācījusies:
Kandavas vidusskola; beigusi 1971. gadā
Kur esat studējusi:
Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums; beigusi 1973. gadā
Interesantākās darbavietas Jūsu dzīvē:
Vecākā bibliotekāre Talsu bērnu bibliotēkas lasītavā;
Talsu tautas nama jauniešu teātra studija „Jandāls” un Talsu 2. vidusskolas jauno literātu studija. Novada literātu apvienības vadītāja.
Jūsu vaļasprieki:
Jūra. Akmeņi. Stikla apgleznošana un rotu gatavošana, lai pēc tam ar padarīto varētu iepriecināt draugus.
Cik grāmatas Jums ir iznākušas anketas aizpildīšanas brīdī?
Daudz grāmatu; neesmu skaitījusi. Tiešām: es to nevēlos darīt. Grāmatas pieaugušajiem un bērniem; dzeja un proza jauniešiem.
Jūsu apbalvojumi (ieskaitot nominācijas):
Ojāra Vācieša balva bērnu literatūrā, kā rezultātā iznāca mana pirmā bērnu dzejoļu grāmata „Āboli bolās”; Pastariņa prēmija bērnu literatūrā; dažus gadus Lielā lasītāju balva; divas www.delfi.lv balvas pēc balsojuma a) par gada balvu literatūrā, b) ‘Zelta ābeles” konkursa sakarā. Taču es šo visu īpaši nereģistrēju, mani neaizrauj pašpriecāšanās notikumi, tāpēc sīkāk nezināšu pielikt klāt gadus; tie atrodami www.makslinieki.lv
Ko Jūs vēlētos pastāstīt par sevi saviem lasītājiem?
Joprojām mācos būt: brīnos, priecējos, skumstu, paklūpu un atkal ceļos, lai lidotu
Joprojām visam, ko dzīvoju, redzu un jūtu, nez no kurienes atrodas vārdi, kurus ātri pierakstu jebkur – ja tuvumā nav papīra, tad arī savā plaukstā...
Ja kaut ko dzīvē nepazīstu un neesmu izjutusi, tad tā ir garlaicība, kurai vienkārši nekad nepietiek laika (cik labi!).
Arī brīžos, kad baudu vienatni, laiks piepildās ar balsīm, atbalsīm, skaņām, plunkšķiem, šalkām, čaboņu, manis pašu domām un dzeju.
Jo dzeja ir visur, ap visu un visā. Kā mīlestība vai kā elpa.
Kura (latviešu vai ārvalstu) autora darbus Jūs ieteiktu izlasīt saviem lasītājiem?
To ir ļoti, ļoti daudz. Un ir tā, ka mani lasītāji ir no bērnu dārza vecuma (ja pasaulē aizgājusi grāmata bērniem), līdz lasītājam ar sirmu galvu. Pašlaik kārtējo reizi pārlasu norvēģu rakstnieka Trigves Gulbransena „Un mūža meži šalc”. Domāju, aizaut emocijās un tēlainas pasaules redzēšanā var viens pats laikā izlasīts dzejolis. Lūk: Friča Bārdas „Svešinieks” nes tik daudz, ka....
