Augšbebri – latviešu saliņa Krievijā
2023-11-01
Apgādā Zvaigzne ABC iznākusi Ināras Antiņas grāmata “Augšbebri. Latviešu ciems Sibīrijā” par 126 gadus vecās Sibīrijas latviešu kolonijas vēsturi, cilvēkiem un tradīcijām.
Krievijā, Omskas apgabala Taras rajonā joprojām ir latviešu
ciemi, stiprākais no tiem – Augšbebri. Taras rajonā bija
vislielākā latviešu koloniju grupa, kurā 1897. gada 23. jūnijā
nodibināja Augšbebrus. Iebraucēji īstenoja sapni par “savu kaktiņu,
savu stūrīti zemes” – cēla mājas, iekopa zemi, veidoja savas
saimniecības. Sapni par labāku dzīvi pārtrauca politiskie notikumi
Krievijā, liekot no viensētām pārcelties uz ciemu, dibināt kolhozu
(1930. gadā), aizliedzot skolā mācīties latviešu
valodā.
Neskatoties uz visiem notikumiem, Augšbebros joprojām dzīvo
izceļojušo latviešu pēcteči, skan latviešu valoda, dzīvas ir
latviskās tradīcijas. Latvisko garu ciemā palīdz uzturēt Latvijas
atbalsts – kamēr ciemā bija skola, tajā strādāja skolotāji no
Latvijas, notika nometnes bērniem, radoši cilvēki brauca uz
Augšbebriem mācīt dažādas prasmes, ciema cilvēkiem bija iespējams
apmeklēt Latviju dažādos pasākumos un iegūt jaunus draugus.
Grāmatā apskatītas tēmas par latviešu izceļošanas vēsturi uz
Iekškrieviju un Sibīriju, Augšbebru ciema veidošanās vēsturi,
ciemnieku latviešu valodu, Augšbebru skolas un izglītības vēsturi,
reliģiju, ģimenes un gadskārtu tradīcijām, ticējumiem un paražām,
ēdienu un sadzīvi.
Grāmatas autore Ināra Antiņa Augšbebros
2001. gadā strādāja par skolotāju, pēc nostrādātā gada turpināja
uzturēt saikni ar Augšbebru ļaudīm, iesaistoties dažādos projektos
un ekspedīcijās. Autore Augšbebru vēsturi izzinājusi daudzu gadu
garumā, intervēti ļaudis Sibīrijā, Krievijā, Latvijā, grāmatā
izmantoti antropologa Roberta Ķīļa 1996./1997. gadā Augšbebros
veiktā pētījuma materiāli – intervijas un dienasgrāmatas, kā arī
arhīvu un preses materiāli, filmas un citi avoti.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Latvija ietilpa
Krievijas impērijas sastāvā kā Kurzemes un Vidzemes guberņas. Šajā
laikā sākās latviešu izceļošana. Tās motivācija visbiežāk ir
materiālās dzīves uzlabošana, veidojot savu saimniecību, kā arī
vēlme tikt pie labākas, materiāli nodrošinātākas dzīves. Sākotnēji
izceļošana notika uz Iekškrieviju, tikai vēlāk uz Sibīriju. No
1850. līdz 1914. gadam Sibīrijā nodibinājās 514 latviešu
kolonijas.
Pieejama arī e-grāmata.