Ilze Lispka: Metjū Kenijs, Sarma Melngailis "Svaigēšana. 100 receptes veselīgam mirdzumam"

2013-09-30

Gribas teikt - BEIDZOT! Jā, beidzot šī grāmata ir ieraudzījusi gaismu latviski. Un pievērsim acis, pēc cik gadiem tas ir noticis, jo galvenais - tas ir noticis.

Metjū Kenijs un Sarma Melngailis "Svaigēšana. 100 receptes veselīgam mirdzumam". Paldies Zvaigznei ABC.

Tu neesi svaigēdājs un negrasies par tādu kļūt? Labi. Es jau arī ne. Bet mācīties gan mēs no svaigēšanas daudz ko varam.

Grāmatas pieteikums ir ļoti skaists - 100 receptes veselīgam mirdzumam. Ziniet, kur ir tā mirdzuma atslēga? Rūpēs par sevi un savu ķermeni. Ne jau tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Un kā mēs varam rūpēties par savu ķermeni no iekšpuses? - Domājot, ko ēdam. Lai man, protams, piedod autori, pilnīgu 100% svaigēšanu es neatbalstu, bet 50% no mūsu ikdienas uztura gan tādam vajadzētu būt, un svaigēdāju idejas ir vienkārši fantastiskas - kā pavisam vienkāršus produktus pasniegt kādā īpašā un netradicionālā veidā. Kaut vai... te padalīšos ar recepti, ko kādu laiku atpakaļ izmēģināju, un kas mums ļoti iepatikās - svaigēdāju lazanja. Arī svaigēdāju majonēze, kas gatavota no riekstiem, ir ļoti perfekta - gan kā dip mērcīte, gan kā salātu sastāvdaļa.

Grāmatā ir ne tikai receptes, bet arī informācija par produktiem, kāpēc tie ir vērtīgi, kā arī ar nelielu humora devu rakstīta uzruna pienam un vēstule no govīm. Īpaši man domas aizķērās pie mikrozaļumu nodaļas - dīgsti patiešām ir viens fantastiski vienkāršs veids, kā bagātināt ikdienas maltīti, kā arī man ļoti iepatikās ideja par ziedputekšņu lietošanu kokteiļos. Ai, cik sen es neesmu ziedputekšņus lietojusi.... tos ēdot, šķiet, atgriežos bērnībā, tā garša... ai, tā garša.. ir kaut kas fantastisks. Kādreiz, kad strādāju naktsmaiņas, katru nakti ēdu pa tējkarotei ziedputekšņu - bija daudz efektīvāk par jebkuru citu enerģisko kokteili. Bet kaut kā pēdējos gadus par ziedputekšņiem biju aizmirsusi. Tagad jau sapņoju par kādu tirdziņu, kur varētu nopirkt gan medu, gan ziedputekšņus, gan bišu maizi.

Ja par produktiem iesāku, grāmatā parādās macas pulveris, kas ir ļoti vērtīgs un svaigēdāju kokteiļos, ēdienos parādās bieži. Arī Latvijā to var nopirkt, tāpēc beidzot būs jāsaņemas nomēģināt. Bet vai atrodams pie mums ir mandeļu sviests... to gan nezinu. Ja būtu - tad, vai, cik vienkārši būtu pagatavojams riekstu piens mājas apstākļos - 30 sekundēs! Nudien, tad vairs nekādu atrunu, ka veselīgu kokteili pagatavot ir grūti. Jel, kaut to pašu kviešu kokteili pagatavot - tas nemaz tik daudz laika neprasa. Mazliet piņķerīgāk ir Rejuvelac, ko tik ļoti reklamē arī Anna Vigmora ( par Hipokrata diētu), un, tā kā man neplānoti būs jāietur pauze ar kviešu zelmeņa kokteiļiem, beidzot izmantošu mirkli un pagatavošu to. Par saviem iespaidiem noteikti uzrakstīšu, un labi, ka izlasīju Sarmas atsauksmes - būšu gatava rezultātam, kas iespējams nesagatavotu cilvēku varētu šokēt.

Viens produkts gan mani pirmajā mirklī samulsināja. Saderam, ka jūs arī. ZILAĻĢES. Ar ko jums asociējas šis vārds? Vismaz man - ar ziņām, kur stāsta, ka ūdenstilpnēs ir savairojušās zilaļģes un peldēties tur ir bīstami. Salīdzināju latīniskos nosaukumus - tās indīgās zilaļģes gan ir kaut kas pavisam cits nekā grāmatā minētās zilaļģes, ko iegūstot Oregano, Klematas ezerā, un tās esot neticami vērtīgas, pieejamas gan pārslu veidā, gan šķidruma veidā. Ja tā ir vienīģa vieta ASV, kur šīs aļģes dabiskajā vidē ir sastopamas, mani māc aizdomas, ka Latvijā tādu produktu gan nedabūt.

Un... ja par to produktu pieejamību runājam, jāsaka - daudzi produkti ir ļoti vienkārši. Tikai - vismaz man nekad nav gadījies nopirkt garšīgu mango un kokosriekstu, kas receptēs ļoti daudz parādās. Manam vīram garšo kokosrieksti, tāpēc ik pa laikam viņš riskē un nopērk, bet teju 95% gadījumu tie ir bojāti. Kur lai pie mums nopērk tiešām labu kokosriekstu - man nav ne jausmas. Ja šo problēmu varētu atrisināt, izmēģināmo recepšu skaits no grāmatas dubultotos, jo kokosriekstu mīkstums ir būtiska sastāvdaļa daudzos kokteiļos, zupās, desertos un vienā ļoti kārdinošā "krējuma" receptē. Būs vien jāriskē un jāmēģina nopirkt kokosrieksts. Izlasot grāmatu, citas izejas jau nav. :)

Receptes ietver visas kategorijas - salātus, uzkodas, zupas un saldos, kā arī sātīgus otros ēdienus. Man gan neiet kopā pēdējā nodaļa... Alkoholiskie kokteiļi... Ar to solīto mirdzumu. Šo nodaļu uztvēru kā joku, un pat neplānoju kādu kokteili nomēģināt, lai gan sola jau, ka pēc ekoloģiskā sakē neesot paģiru. Bet.. ja tik ļoti nepatīk paģiras, vislabākais risinājums jau ir - nedzert vispār, ne?

Atgriežoties pie receptēm.. Parasti daudzus biedē rehidratora vārds. Jā, ja gribi kļūt par pārliecinātu svaigēdāju, tad šāda ierīce būs nepieciešama, jo svaigēdāji augstāk par 46 grādiem ēdienu nekarsē (temperatūra gan dažādos avotos variē no 40-46 grādiem..). Man gan radās ideja.. es taču arī elektriskajā cepeškrāsnī varu noregulēt karstumu uz 46 grādiem, vajadzēs izmēģināt, vai tas strādā, jo tik bieži, cik svaigēdājiem, man tā ierīce nebūs nepieciešama. Tomēr ir arī ļoti daudz recepšu, kur vispār nekāda karsēšana nav nepieciešama.

Nu ja, tas kas noteikti būs jāiepērk - dārzeņi, salāti, dīgsti un diedzējumi, un rieksti. Un tad izvirtības var sākties. Biešu ravioli, cukīni pasta, kvinojas tabulē, tomātu tartars, pat picas, burkānu un ingvera zupa, skābo ķiršu kūciņas ar mandeļu krēmu, laima uzpūteņa kūciņas, Macaroon cepumi. Mani, protams, piesaista viss, kur ir ķirbis. Tāpēc īpaši aizkavējos pie Ķirbju kūciņām (255.lpp), ar domu, ka tās nu gan jāpagatavo, bet... liels bija mans pārsteigums, ka sastāvdaļās ķirbja nemaz nav! Vienīgais, kas ir - ķirbju sēklas, ar kurām kūciņas tiek dekorētas. Bet iekšā no ķirbja ne smakas. Tad nu pievērsos receptes ievadam - kur minēts "Un, ja jūs to neizpaudīsiet, neviens neuzminēs, ka kūciņās ķirbju nemaz nav." Vai tad parasti nemēdz uzsvērt pretējo? Ka neviens pat neuzminēs, ka sastāvdaļās ir ķirbis? :) Tā nu ķirbis tomēr izpaliek. Nu neko, gatavošu savus ne-svaigos ķirbju ēdienus.

Vēl pēdējie vārdi par grāmatu. Tā ir ļoti skaista. Iedvesmojoša. Un - ar noņemamiem vāciņiem.... Tas tā. Kaut kā tā vāka bilde pati par sevi neuzrunā. Nesaprotu, kāpēc viņi negribēja kaut ko svaigāku uz vāka likt. Bet tā jau laikam gaumes lieta.

P.S. Vienīgi nekādi nesaprotu, kāpēc tulkotāja ir izvēlējusies Indijas riekstus dēvēt par kešjuriekstiem. Tā kā šādu nosaukumu reti kad nācies dzirdēt, bija man jāmeklē, kas tie par riekstiem īsti ir. Nemaz nezināju, ka Indijas riekstus šādi mēdz dēvēt.

Ilze Lipska, absolutsed.lv, 29.09.2013.