Anna Kalna: Urzula Poznanski "Erebos"

2012-03-19

Stāsta galvenais varonis ir Niks Denmors. Padsmitnieks, kā jau miljoniem citu puišu, viņam ir draugi, meitene, kas simpatizē, pienākumi, kas jāveic un intereses, kam viņš nododas. Tomēr viss mainās, kad skolā apkārt sāk cirkulēt kāda mistiska pirātiska diska kopija, kurā it kā esot spēle, kas spēj mainīt visu viņa dzīvi – Erebos . Niks, tāpat kā daudzi skolasbiedri krīt Erebos valdzinājumā un dodas fantastiskā ceļojumā virtuālajā realitātē, kur cilvēks var būt jebkas – barbars, tumsas elfs, vampīrs, rūķis utt. Taču, lai spēlētu dalībniekam ir jāievēro strikti noteikumi. Viņš nedrīkst apspriest Erebos ar citiem spēlētājiem, viņš pat nedrīkst nojaust, kas ir šie citi spēlētāji, kā arī ikvienam spēlētājam ir jābūt gatavam uz visu arī reālajā dzīvē, lai tikai varētu turpināt spēlēt ar savu virtuālo varoni. Šeit izskatās pēc loģikas cauruma, nu kā tad uz to var uzķerties? Noteikti ir robeža, ko nekad nepārkāptu, robeža pie kuras sāktu domāt un izvērtēt situāciju. Un šāda robeža pienāk arī galvenā varoņa dzīvē. Erebos ir mērķis. Tā grib nogalināt.

Manuprāt visvairāk šī grāmata varētu patikt stiprā dzimuma pārstāvjiem, geimeriem, kā arī meitenēm, kas nav svešas ar datorspēlēm. Man personīgi lasot šo grāmatu nemitīgi acu priekšā rādījās Morowind vai World Of Warcraft, par spīti tam, ka neesmu šīs spēles spēlējusi ilgstoši. Erebos atšķiras no citām pēdējā laikā lasītām jauniešu grāmatām, jo tā paldies Dievam, iztiek bez banāla mīlas stāsta. Protams, neliela romance parādās, bet tā nekrīt uz nerviem, nedz arī acīs. Grāmatas galvenā ideja nefokusējas arī ap varoņa iekšējo sajūtu apmuļļāšanu, kā tas lielākoties ir pusaugu meitenēm domātajos romānos, bet gan runā par lietu. Proti, ļoti labi uztur intrigu un liek domāt, kā tad īsti šī spēle Erebos funkcionē. Tāpat galvenais varonis, par laimi, ir tikai viens no daudziem līdzīgiem skolēniem, cilvēcisks, vidēji statistiskais čalītis, nevis ar heroja kompleksu sirgstošs un pēc uzmanības alkstošs pusaudzis.

Vēl viens no plusiem šai grāmatai, man likās aktualitātes jautājums. Pusaudžu atkarība no datorspēlēm ir aizvien vairāk izplatīta problēma un nekas neliecina, ka tā varētu mazināties, ja sabiedrība turpinās attīstību informācijas tehnoloģiju virzienā (ko tā protams arī darīs), tādēļ kā lielu grāmatas plusu es gribu pieminēt tieši to, ka autorei ir izdevies iztikt bez demagoģijas – ”spēlēt ir slikti, ej ārā padzīvoties”. Stāsts ir uzrakstīts mūsdienīgā mērcē, jaunietim viegli saprotamā veidā, ļaujot lasītājam pašam izsecināt, kad varonis rīkojas nepareizi, nevis norādot ar pirkstu. Atzīšos, man arī nav svešas Nika sajūtas (esmu ilggadēja The Sims sērijas spēlētāja), kad viņš steigšus dodas mājās pēc skolas, lai tikai iekļūtu šajā fascinējošajā virtuālajā realitātē. Tāpat, man nav svešas arī sekas, ko neatlaidīga datorspēļu spēlēšana nodara miega režīmam un vispārējai pašsajūtai. Ar šo es gribu pateikt, ka grāmatu ļoti labi spēs uztvert tie, kas kaut reizi ir bijuši Nika ādā – pamatīgi aizrāvušies ar kādu datorspēli.

Patīkami grāmatas elementi bija atsauce uz mitoloģiju, kā arī mūsdienīgā valoda kādā jaunieši sarunājās. Grāmatas atrisinājumu es neparedzēju, jo sākumā nez kādu iemeslu vadīta, domāju, ka Erebos darbībā būs iesaistīta vairāk maģija, ne zinātniska fantastika. Mākslīgais intelekts ir jau dzirdēta tēma, taču par spīti tam, iznākumam piemīt pārsteiguma elements.

Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com, 30.12.2011.