Hronika: Patriks Ness "Nazis,ko neatlaist"

2011-12-28

Patrika Nesa triloģijas "Haosa spēles" pirmā daļa "Nazis, ko neatlaist" mūs aizved uz pavisam citu pasauli un - es ar to domāju - uz citu planētu. Var saprast, kāpēc šo grāmatu liek vienā plauktiņā ar Sūzenas Kolinsas “Bada spēļu” triloģiju. Tomēr atšķirību šīm abām Spēlēm ir vairāk nekā līdzību. "Nazis, ko neatlaist" pārsteidz ar savu oriģinalitāti un izdomas bagātību.

 Šī grāmata ierauj savā pasaulē. Ierauj tik ļoti, ka ir teju neiespējami to nolikt malā. Ēšana un gulēšana,  to lasot, liekas kā traucēklis. Nekas cits vairs neeksistē. Gan jau pasaule pagaidīs!
Patriks Ness ir lielisks rakstnieks. Viņa romāns liek uztraukties, cerēt, lūgties un, jā, arī raudāt. Grāmata rada nepārspējamu klātbūtnes efektu, tik izteiksmīgs ir tās stāstījums. Lasot reizēm gribas skaļi iesaukties -  Nē, Tod (Tods ir galvenā varoņa vārds) un Lūdzu, Tod! it kā tu pats stāvētu galvenajam varonim blakus un varētu ietekmēt romāna darbību.

Tods dzīvo nežēlīgā, skarbā un ļoti vīrišķīgā pasaulē. Tā ir pasaule, kur visi dzird tavas domas, kur nav iespējams būt vienam.(Cik reižu nav sapņots par to, cik labi būtu lasīt citu domas kā atvērtas grāmatas. Bet vai mēs tiešām gribam tik ļoti iepazīt otru cilvēku? Vai tiešām esam gatavi kādā tik dziļi ielūkoties?)
Un tad kādu dienu visa Toda pasaule sašķobās. Viss, kam viņš ticējis, izrādās meli tai brīdī, kad viņš mūžīgajā Trokšņu pasaulē sastop Klusumu.
Tā sākas Toda mežonīgais, vardarbīgais un izmisīgais ceļojums, bēgot no nāves un dzenoties pakaļ cerībai, kurai ir pat grūti noticēt.

Todam ir jākļūst par vīru savā 13 dzimšanas dienā (Jaunajā pasaulē gadā ir 13 mēneši, tātad Tods ir 14 Zemes gadu vecs). Un visu grāmatu caurvij jautājums - kas zēnu padara par vīrieti? Vai tas ir kāds konkrēts notikums, ceremonija vai vienkārši datums?! Vai arī tā ir vesela notikumu virkne, kas pakāpeniski noved pie pieaugšanas, un nav tāda konkrēta laika vai datuma, jo to nevar kā ar nazi nogriezt?!

Nazim šai grāmatā ir nozīmīga loma. Ne par velti tas pieminēts jau grāmatas nosaukumā. Tas ir kā viens no galvenajiem varoņiem, kam ir savs mērķis un uzdevums. Tomēr tam likt darboties var tikai cilvēks. Un arī atbildība par tā nodarīto postu būs jānes naža īpašniekam.

Grāmatā ir daudz nežēlības, cīņas ainu, atļaušos pat teikt - nepatīkamu skatu. Reizēm tas kļūst pat par daudz nomācoši. Bet ir arī jāatzīst, ka tas viss šai grāmatā kaut kādā samežģītā un mistiskā veidā pat iederas, tā pastiprinot spriedzi, kas caurvij visu grāmatu. Tas ir kā punkts uz "i" stāstam par to, cik cilvēku tālu var novest pārāk daudz liekas informācijas. Mēs vēl neesam gatavi (ja kam tādam vispār var būt gatavs) un mums nav lemts ieskatīties citam cita prātā.
Tomēr šīs nežēlības dēļ es šo grāmatu neieteiktu pārāk jauniem lasītājiem.

Patriks Ness triloģijas pirmo daļu nobeidz meistarīgi. Tā tiek pārtraukta pašā spraigākajā brīdī.

Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com, 27.12.2011