Hronika: Rejs Bredberijs "Marsiešu hronikas"

2011-12-20

Šis Reja Bredberija "Marsiešu hronikām" ir jau otrais izdevums. Pirmoreiz šī grāmata  iznākusi 1967. gadā izdevniecībā " Zinātne". Un pagājušogad šo brīnišķīgo stāstu krājumu izdevusi arī Zvaigzne ABC. To, vai šie izdevumi daudz atšķiras viens no otra, nespēšu pateikt, jo manā īpašumā ir tikai viens no stāstu krājumiem.
 
 "Marsiešu hronikas" ir zinātniskās fantastikas stāstu krājums, kas tomēr kopā veido teju veselu romānu/sāgu par Marsu, par pirmajām ekspedīcijām no Zemes,  cilvēku (nenoliedzami arī marsieši ir cilvēki, bet ērtības labad ar vārdu cilvēki sapratīsim Zemes iedzīvotājus), ietekmi uz Marsu un šīs planētas okupāciju.
Tomēr marsieši (un aizmirstiet mazos, zaļos cilvēciņus, Īstie marsieši ir brūni ar zeltainām acīm) nemaz tik viegli netaisās padoties un atdot Marsu. Viņi zemes dēlus nesagaida atplestām rokām, kas mūsu kosmonautiem izraisa īstu sašutumu. Izrādās, ka marsiešus nemaz neinteresē starpzvaigžņu kontakti. Bet galu galā viņus uzveic nejaušība.
Un tā sākas Marsa okupācija. Cilvēki bariem plūst uz Marsu. Kā siseņi! (Vai zināt, kāds izskatās labības lauks pēc siseņu uzbrukuma? Tad jau varat iedomāties, kas notika ar Marsu pēc tā iekarošanas) Un par spīti tam, ka zemes dēli un meitas savu dzimto planētu pameta, jo viņiem bija apnikusi gan pati Zema, gan tās sabiedrība, viņi, ierodoties uz Marsa, darīja visu, lai pārtaisītu šo dīvaino pasauli pēc sava ģīmja un līdzības, lai iznīcinātu tajā visu neparasto.

Lai arī galvenā darbība norisinās uz Marsa, mēs pietiekami daudz uzzinām arī par mūsu pašu zilzaļo planētu. Un... jā, stāvoklis tur ir bēdīgs: karš, diskriminācija, aprobežotība, un, pēc visa spriežot, nekādas demokrātijas.
Zemes bojāeja un Marsa bojāeja - divas milzīgas traģēdijas, abās vainojami cilvēki. Bet par spīti tam, "Marsiešu hronikas" tomēr atstāj nelielu cerību, ka viss vēl nav zaudēts. Cerība ir niecīga, bet tomēr tā ir.  Kā teiktu Naksitrallīši :"Daba necieš tukšumu!"

Šis stāstu krājums nav glaimojošs cilvēkam. Tas uzsver daudzos cilvēku trūkumus: iedomību, prastumu, muļķīgumu, un jebkādu tolerances trūkumu. Tas ir skaudrs un patiess skatījums uz cilvēci, cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām.

Ne tikai pieminēšanas, bet arī izcelšanas vērts ir Reja Bredberija stāstnieka talants. Visvienkāršākie notikumi viņa aprakstā iegūst fantastiskas krāsas un nianses. Atliek tikai pabrīnīties, kā tik perfekti var aprakstīt, piemēram, ugunsgrēku. Pat, ja neesat zinātniskās fantastikas fans, iesaku šo stāstu krājumu izlasīt, lai izbaudītu patiesu stāstnieka talantu.

Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com, 17.12.2011