Elīna Zālīte: Šarlēne Harisa "Nemirstīgie Dalasā"

2011-11-15

Šarlēnes Harisas grāmatu „Nemirstīgie Dalasā” nevis lasīju, bet gan „apriju”, gluži kā šī rīta pelmeni. Atkal jau kārtējo reizi grāmata bija par vampīriem (protams, ka man neapnīk!) Vampīri, vampīri… es jau sapņoju par viņiem, bet varbūt pati realitāte ir garlaicīgs sapnis, kur nav nekā neparasta, vai arī sapnis ir īstā realitāte, kurā mēs dzīvojam ar iekāri, kaisli, baudu, alkām pēc piedzīvojumiem, pārdabiskiem, mitoloģiskiem tēliem, dažādiem rituāliem…pat asinīm.

Grāmata „Nemirstīgie Dalasā” ir daudz interesantāka un spēcīgāka, nekā Harisas pirmā grāmata „ Miris- līdz tumsai”. Otrā grāmata ir daudz pārdabiskāka, baisāka, šausmīgāka, mokošāka, dažkārt šis darbs atstāj lasītāju neziņā ļoti ilgi, līdz tiek atšķetināti visi noslēpumi. Šajā grāmatā kaisles netrūkst. Uzmanieties, ka nesiekalojaties lasot „Nemirstīgie Dalasā”. Grāmata ir patiešām vienreizēja, mistiska ar mītisku pieskaņu, pārdabiska, ellīgi mokoša, erotiska.
Atļaušos pieminēt, ka noskatījos arī „True Blood” seriāla pirmo un otro sezonu, tādejādi centos salīdzināt grāmatu ar seriālu. Ar nožēlu man jāatzīst, ka grāmata ir daudz interesantāka kā pats seriāls, turklāt seriālā visi notikumi, darbības ir daudz atšķirīgākas, brīnums, ka vārdi nav mainīti! Grāmatā galveno varoņu emocijas ir aprakstītas daudz skaistāk, krāšņāk turpretī seriālā šīs emocijas, jūtas es nesaskatīju, vietām pat bija garlaicīgi skatīties!
Sūkijas Stakhausas piedzīvojumi turpinās pakļaujot viesmīli nāves briesmām. Sūkijai ar savu draugu- vampīru Bilu ir jādodas uz Dalasu, lai palīdzētu turienes vampīriem sameklēt savu vampīru biedru, kuru ir nolaupījuši reliģiskas sektas fanātiķi. Protams, bez sarežģījumiem neiztikt. Sūkijai nav izvēles, viņai ir jāpalīdz asins aukstajiem vampīriem. Dalasas vampīri nav īpaši draudzīgi, viņos nav nekas cilvēcisks, vampīri ir naidīgi noskaņoti par sava biedra nolaupīšanu, turklāt nodevējs ir viens no viņu kopienas. Vieglāk pārveidot plutoniju nekā vampīra ļauno garu. Vai nodevējs ir vampīrs? Kad Bils nespēj Sūkijai palīdzēt, to dara Ēriks. Ēriks kļūst par Sūkijas palīgu, glābēju, uzticības personu.
Grāmatas sižets ir diezgan raits, jo nekas nestāv uz vietas, katru dienu Sūkija piedzīvo jaunas briesmas. Grāmata netiek vilkta garumā. Lasot romānu sajūta ir tāda kā braucot ar automašīnu lielā ātrumā neapstājoties, tikai braucam uz priekšu, es neapstājos es tikai lasīju līdz spēku izsīkumam, cik ātri vien spēju, jo vēlējos noslēpumus atklāt daudz ātrāk un dedzīgāk.

VĒRTĒJUMS: 9,5/10

Elīna Zālīte, http://dgpyfrom.wordpress.com, 07.11.2011