Inese Bernsone: Matss Strandbergs, Sāra B. Elfgrēna "Aplis"

2013-01-15

Kādā Zviedrijas mazpilsētā skolā šķietami pašnāvību izdara pusaudzis. Sešas viņa skolasbiedrenes piedzīvo dīvainus atgadījumus, redz mistiskus sapņus un jūt sevī mostamies neparastas spējas. Sarkana pilnmēness naktī pārdabisks spēks liek tām satikties pamestā parkā… Izrādās, ka viņas ir Izraudzītās – raganas, kam jāaptur ļaunie spēki no citām dimensijām, kas tīko iznīcināt mūsu pasauli.

Meitenes it nemaz nav tuvas draudzenes, gluži pretēji. Sastopas perfektā meitene, kas slepus cieš no ēšanas traucējumiem, „zubrītāja”, kas iemīlējusies matemātikas skolotājā, mobinga upuris un augstprātīga vienaudžu terorizētāja, ballīšu meitene un stilīga izstumtā (mazliet stereotipiskas, bet tomēr ļoti reālas). Ir arī daudz citu varoņu, kā jau pieklājas apjomīgai triloģijai – jo kādam droši vien laiku pa laikam jātop nogalinātam. Vienīgi tie visi parādās tik strauji, ka brīžam grūtības sagādā personāžu iegaumēšana un atšķiršana – to ir vismaz ducis, ja neskaita otrā plāna draugus, draudzenes, vecākus, brāļus un māsas. Stāstījums veidots no dažādu personāžu viedokļiem, kas ļauj iedziļināties un izjust notikumus personīgāk, tomēr, interesanti, ne no visu „raganu” skatījuma. Liels uzsvars ir likts uz pusaudžu ierastajām problēmām – izskatu (svars, pinnes), attiecībām gan ar vienaudžiem, gan vecākiem, mīlas jūtām, seksu, alkoholu, narkotikām –, parādot, ka pat maģija nesniedz risinājumu. Vispār maģija šeit ir nedaudz otrajā plānā, katrā ziņā nav ne eņģeļu, ne dēmonu (nu labi, viens mistisks melnas miglas veidolā šur tur kritiskākajos brīžos parādās), ne vilkaču, ne vampīru, ne feju.

Vārdu sakot, meitenes sākumā neaptver stāvokļa nopietnību un pat necenšas sadarboties. Tas noved pie skarbām sekām.

Kopumā romānu varētu raksturot kā „iešūpošanos”, uzmanību tas notur labi, kaut arī ievērojamu pavērsienu nav tik daudz, cik gribētos. Interesanti ir iepazīt visu meiteņu ģimenes, raksturus, problēmas. Meitenes cenšas apgūt maģiju, bet padomdevēji izrādās diezgan bāli un nevarīgi un prasmes tiek apgūtas gandrīz slepus un pašmācības ceļā. Šīs daļas ļaunais dēmons tiek notverts, un paliek gana daudz nepabeigtu sižeta līniju, kas ieinteresē izlasīt nākamo turpinājumu, piemēram, 17. gs. ragana, kas parādās sapņos un laiku pa laikam iemiesojas vienā no mūsdienu raganām, lai tām ko pavēstītu. Katrā ziņā līdz pasaules glābšanai vēl ir ļoti tālu. Iespējams, triloģijai ir iecerētas vairāk nekā trīs daļas.

Romāns " Aplis " man atgādināja manu ideju izveidot YA vampīru, vilkaču, feju, raganu un burvju romānu topiņu. Ir daži visiem zināmi romāni, kas latiņu uzcēluši diezgan augstu, un tagad to pārspēj vien retais no jaunumiem (tā kā esmu optimiste, mana cerība uz ko grandiozu nemirst). YA romānus lasām abas ar meitu (13 g.), un vērtējums parasti sakrīt, tāpēc varu apgalvot, ka neesmu nepamatoti jūsmīga vai kritiska. Romāns nedaudz atgādināja nesen lasīto „ Pirms es krītu ”, bet salīdzinājumā ar citiem pārdabiskajiem YA romāniem tas man patika labāk par „ Kaulu pilsētu ”, „ Trīsām ” un „ Svārstībām ”, noteikti pārspējot „ Eņģeļu nakti/mīlestību ” („Fallen” sērija).

Inese Bernsone, http://gramatzimes.wordpress.com, 4.01.2013.