Hronika: Lorena Olivera "Pirms es krītu"

2012-12-14

Rakstnieci Lorenu Oliveru mēs jau iepazinām un iemīļojām, lasot " Delīriju ", kas tāpat kā viņas romāns " Pirms es krītu ", latviešu valodā iznācis pateicoties apgādam Zvaigzne ABC.

Noteikti daudzi no mums ir domājuši, cik lieliski būtu, ja varētu atgriezties atpakaļ laikā un izmainīt notikušo vai padarīt kaut ko par nebijušu. Un Semai, grāmatas galvenajai varonei, šāda iespēja tiek dota. Bet par to ir jāsamaksā visaugstākā iespējamā cena.

Sema ir vidusskolniece. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka meitenei ir viss, ko vien varētu vēlēties - lieliski draugi, dievīgs puisis, stilīgas draudzenes, viņa ir visu apbrīnota un visur gaidīta. Sema ir populāra no matu galiņiem līdz papēžiem. Meitenes dienas aizrit trakulīgi un bezatbildīgi ballējoties. Un viena no šīm ballītēm beidzas liktenīgi. Meitene cieš autoavārijā un iet bojā. Tomēr ne gluži. Semai tiek dota iespēja savu pēdējo dienu nodzīvot vēl septiņas reizes.

Un cik dažādi var nodzīvot vienu un to pašu dienu. Ir miljoniem iespējamo variantu, bet mēs izdzīvojam tikai vienu no tiem. Sema par sevi, saviem draugiem un ģimeni šo dienu (dienas?) laikā uzzina daudz ko jaunu. Un atkal šī satriecošā atklāsme - cik ļoti gan mēs spējam ietekmēt citus cilvēkus, cik ļoti mēs esam atkarīgi no citiem un cik daudzi ir atkarīgi no mums. Viens vārds var salauzt un iznīcināt. Un tas var arī pacelt un atdzīvināt.

"Pirms es krītu" ir aizraujošs laika virpulis, kas liek uz sevi un pasauli paskatīties nedaudz citādāk. Romāns ir spraigs un izlasāms vienā elpas vilcienā. Tajā nav nekā garlaicīga vai vienmuļa. Romānā meistarīgi uzturēta intriga, kas neļaus jums atslābt līdz pat pēdējai lappusei. Un vēl ilgi pēc grāmatas aizvēršanas jūs būsiet tās varā.

Ko gan jūs darītu, ja jums būtu atlikusi viena vienīga diena? Vai jūs to censtos nodzīvot pēc iespējas trakulīgāk un bezatbildīgāk, aizejot ar skaļu blīkšķi? Vai arī mēģinātu salīgt ar visiem mieru un pēdējo dienu pavadīt skaisti un harmoniski? Nekad jau nevar zināt, kad viss beigsies. Varbūt tieši tāpēc katra diena jānodzīvo kā pēdējā, jānodzīvo tā, lai nebūtu žēl!

Hronika, http://www.gramatplaukts.lv, 13.12.2012.