Dainis Gžibovskis: Ursula K. le Gvina "Tumsas kreisā roka"

2012-08-16

Sen nebija gadījies lasīt grāmatu, kuras lasīšana sagādātu tādas grūtības, kādas man sagādāja Ursulas K. Le Gvinas „ Tumsas kreisā roka ”. Patiešām neatceros, ka būtu kādu grāmatu lasījis vairāk kā divas nedēļas, bet tas nebūt nenozīmē to, ka Le Gvinas garadarbs ir nesaistošs vai arī garlaicīgs. Tieši pretēji – „Tumsas kreisā roka” jālasa uzmanīgi, lai nepalaistu garām svarīgas detaļas, jo šis romāns ir pārpildīts ar skaisti veidotiem teikumiem, kuros paustas dziļi filosofiskas domas.

Stāsts ir par starpplanētu sūtni Dženli Ai, kurš ieradies uz planētas Ziema, lai panāktu tās pievienošanos Ekumēnei – starpplanētu savienībai. Sūtņa misija ir sarežģīta un nebūt nav rozēm kaisīta. Dženli Ai iepazīst planētu uz kuras nepastāv iedalījums sievietēs un vīriešos, jo uz Ziemas ir tikai radības, kas sevī iemieso gan vīrišķo, gan sievišķo dzimumu. Starpplanētu sūtnis piedzīvo nodevību, kuras dēļ viņš nonāk koncentrācijas nometnē un tālāk viņa ceļojums ved pāri ledājiem. Dzīve aukstumā neļauj Dženli Ai sirdī mājot aukstumam, tieši pretēji – viņš iepazīst siltu un patiešām skaistu draudzību, kurai lemts pāraugt sava veida mīlestībā.

Šis ir viens no tiem romāniem, kura sižetiskā līnija lasītājam paliek otrajā plānā, jo pirmajā plānā ir domas, kuras pauž romāna autore. Le Gvina lasītājam liek domāt par globālām tēmām – īpaši jau par dzimumu vienlīdzīgumu sabiedrībā un politiskās elites varas spēlītēm, kuru liecinieki mēs esam katru dienu.

Pirmās 200 romāna lappuses lasīju ļoti mazās devās – bija dienas, kad izlasīju tikai 10 lappuses, lai tikai saprastu romānu. Tā īsti „iegājis romānā” biju tikai pēc 200. lappuses un atlikušo grāmatas daļu izlasīju ar patiešām milzīgu degsmi.

54. lappusē atrodams šads citāts:

    „…lai atvērtu vienas durvis, nevajag tūkstoš cilvēku.”

Šis citāts liek domāt par to, ka katrā cilvēkā ir liels spēks un pat viena maza pasaules daļiņa spēj sakustināt visu pastāvošo sistēmu, tādējādi izmainot pat visu pasauli.

86. lappusē ir ne mazāk lielisks citāts:

    „Vienīgais, kas dara dzīvi iespējamu, ir pastāvīgā, neciešamā nenoteiktība, nezināšana, kas būs turpmāk.”

111. lappusē ir citāts par to, kā cilvēkus uztver uz planētas Ziema:

    „Cilvēku ciena un vērtē tikai kā cilvēku.”

193. lappusē ir citāts par cilvēka dabu:

    „Bet būt bez kauna un iekāres nav cilvēkam raksturīgi.”

Un 251. lappusē ir patiešām lielisks citāts par to, cik ļoti dzimums nosaka to, kāda būs cilvēka dzīve:

    „…pats nozīmīgākais faktors cilvēka dzīvē ir – vai viņš piedzimst par sievieti vai vīrieti. Vairumā sabiedrību tas nosaka dzīves plānus, darbību, uzskatus, ētiku, manieres – praktiski visu. Vārdu krājumu. Izpratni. Apģērbu. Pat ēdienu.”

Grāmatas nozīmīgumu lasītājs saprot tikai tad, kad ir izlasījis tās pēdējo lappusi. Šo romānu es nevērtēju kā fantastikas darbu, jo fantastikas un fantāzijas elementi šajā romānā ir tikai kā plīvurs, caur kuru mums tiek parādītas svarīgas lietas, kurām ikdienā nepievēršam īpašu uzmanību. „Tumsas kreisā roka” liek domāt par lomām, kuras mums uzliek ķermenis, kurā esam piedzimuši.

Romāns vairāk domāts pieaugušo auditorijai, jo tā nav vieglā, izklaidējošā literatūra, kuru lasīt vilcienā, kad apkārt čalo cilvēku pūļi. Šim literatūras meistardarbam piestāv intīms klusums, nakts vai mijkrēslis un pilnīga nodošanās katra teikuma izbaudīšanai.

VĒRTĒJUMS: Šoreiz atteikšos romānu vērtēt ar atzīmi, jo „Tumsas kreisā roka” ir jāizlasa vismaz divreiz, lai saprastu tā nozīmīgumu literatūrā.

Dainis Gžibovskis, http://dgpyfrom.wordpress.com, 15.08.2012.