Apraksts

Grāmata latviešu un vācu valodā tapusi kā veltījums Edgara Vintera simtgadei. Autoru iecere nebija fiksēt jau agrāk izgaismotus faktus un notikumus vai nodoties apcerei par pretrunīgo laikmetu, kurā ritēja mākslinieka dzīve. Pēc mākslinieka nāves viņa tukšais namiņš slēpa vēl daudz necerētu un negaidītu pārsteigumu – agrāk neredzētas gleznas, akvareļus un monotipijas. Tieši tur radās doma par trešo māksliniekam veltīto grāmatu, kura kā triloģijas beidzamais darbs noslēgs autoru kopas veltījumu vecmeistaram simtajā gadskārtā, kas aprit 2019. gada 22. septembrī. Edgars Vinters kā cilvēks un viņa daiļrade to ir pelnījuši.

Vintera gleznas neapnīk, tās uzmirdz ikreiz, kad tajās veramies. No tām plūst gadalaiku mūžam mainīgās krāsas. Brīžam mums pretī uzvēdī negaidīts svaigums vai uzmirdz dārzā ziedošo vizbuļu baltums, pāri jūrmalas akmeņiem sejā iesitas sāļais un mitrais jūras gaiss, bet no zaļi glazētā krūzē sakārtotiem ziediem mūsos noraugās visa spektra magoņu, dāliju, ceriņu un margrietiņu salūti. Viņš bija īsts dabas cilvēks, viņš arī neko nepārspīlēja un neizskaistināja. Vinters ieguva lielu glezniecisku vērtību ar patiesi tīru un godīgu sirdsapziņu pret dabu un savu darbu.

Tulkojusi Ingūna Kvēpa.