Apraksts

Lidija Bērze ilgus gadus dzīvojusi Limbažos un no sirds iemīlējusi savu seno un latvisko pilsētu, tās ļaudis, skaisto un daudzveidīgo Latvijas dabu. Šīs izjūtas viņa ietvērusi savos dzejoļos.

Ko liktenim lai prasu
Un ko lai viņam lūdzu?
Vai ceļu, mazāk ērkšķotu
Vai garāku par jūdzi?


Lūdz, lai gadi nesteidzas,
Lai liek mieru salna.
Lai ilgas mūžam nebeidzas
Kāpt augstākajos kalnos.