Apraksts

Jānis Sudrabkalns (1894–1975), viens no erudītākajiem latviešu rakstniekiem, izpelnījies daudz uzslavu – gan Latvijas brīvvalsts laikā kā eiropeisks un moderns sava laika dzejnieks un smalks asprātis ar pseidonīmu Olivereto, gan pēc Otrā pasaules kara kā padomju ideoloģijai pakalpīgs un uzticams censonis. Viņš publicējis arī daudz rakstu par latviešu, vācu, angļu, franču, krievu, itāļu literatūru, teātri un mūziku, kā arī tulkojis lugas, prozu, atdzejojis Š. Bodlēra, V. Brjusova, J. V. Gētes, S. Jeseņina un citu autoru darbus.

Literatūrkritiķis Guntis Berelis Jāni Sudrabkalnu raksturojis kā fantastisku formas virtuozu, “kurš vienlīdz labi pārvaldīja gan tradicionālās vārsmošanas sistēmas, gan modernismam raksturīgos motīvus un metaforas. Tieši šis diezgan īpatnējais apvienojums – klasiski skaidra un profesionāli noslīpēta forma, ekstravaganta metaforika un mazliet simboliska aizplīvurotība – ir Sudrabkalna poētikas pamatā.”

Šajā krājumā apkopoti dzejoļi, kuros atklājas dzejnieka intīmie pārdzīvojumi un mīlestība, taču tā attiecināta ne tikai uz konkrētu sievieti, bet arī dzimto zemi un tās dabas skaistumu, visu pasauli un cilvēkiem, kas viņu iedvesmojuši.

Pasaulē visā man Tu, un Tevī man pasaule visa, –
Sveikts lai caur Tevi ik koks, saprasts caur Tevi ik zars!