Ingas Grencbergas otrais romāns dodas pie lasītājiem

2024-03-25

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Ingas Grencbergas romānu “Marija. [dežavū]”.

22. marta vakarā Osiriss telpā notika grāmatas atvēršanas svētki, kurā piedalījās jaunā mūzikas zvaigzne Emilija, kā arī daudzas Latvijā zināmas rakstnieces, dzejnieces un radošas personības.

“Marija. [dežavū]” ir grāmata par cilvēka ceļu pašam pie sevis. Par to, ka, neizpratis sevi, cilvēks nespēj būt mierā, lai cik brīnišķīga viņa dzīve varētu šķist vērotājam no ārpuses.

Grāmatas galvenā varone Marija ir spējusi sev nodrošināt gan skaisti iekārtotu mājokli, labu darbu un algu, gan mīlestības pilnas attiecības, tomēr nemitīgi izjūt kaut kā būtiska trūkumu. Viņa impulsīvi visu pamet un dodas meklēt pazaudēto. Marija apceļo vairākas valstis un iepazīstas ar brīnišķīgiem cilvēkiem, un reizē arī izdzīvo intensīvu sastapšanos ar savu pagātni, skaudri aptverot, ka skolas laikā piedzīvotais mobings joprojām met tumšu ēnu pār viņas dzīvi, neļaujot rast iekšēju harmoniju.

Inga Grencberga savā daiļradē mēdz ievīt autobiogrāfiskus motīvus. Tā tas bija ar “Sesto sievu” un tā ir arī ar bērnības ainām grāmatā “Marija. Dežavū”. Bērnībā piedzīvojusi mobingu, romānā Inga nevairās par to runāt un aktualizēt, lai rosinātu pašlaik skolās plaukstošās vardarbības apturēšanu.

“Marija. Dežavū” īpaši “uzrunās” lasītājas, kam patika Ingas Grencbergas pirmais romāns “Sestā sieva”, jo tos abus saista kas kopīgs.


Foto: Anete Jenava 

Var teikt, ka romānam ir vēl viena galvenā varone, un tā ir Grāmata. Inga Grencberga saka: “Visupirms es esmu lasītāja un tikai pēc tam rakstītāja. Šī grāmata ir mans paldies visām tām grāmatām, kuras esmu izlasījusi, grāmatām, kuras izlasīšu, un arī tām grāmatām, kurām man nekad nepietiks laika. Esmu pateicīga visiem rakstniekiem un radošajām personībām, kuri mani iedvesmojuši.” Rakstot romānu, viņa piedzīvojusi visīstāko dežavū sajūtu un jutusi, ka visas reiz lasītās grāmatas palīdz Marijai atrast ceļu atpakaļ pie sevis.

Aktrise Dārta Daneviča anotācijā par romānu atzīst, ka Marijas piedzīvojumi ceļojuma laikā ir tikai ārējais iesaiņojums viņas iekšējam ceļam pašai pie sevis, un šāds ceļš kaut reizi dzīvē ir jāveic ikvienam cilvēkam. Savukārt kino producente un rakstniece Lelde Kovaļova romānu salīdzina ar terapiju. Režisore un radošā direktore Una Rozenbauma saka, ka Grencbergas valodai piemīt Sagānas skumjais siltums un brīvība.

Grāmatas mākslinieks Harijs Grundmanis, vākam izmantota Toma Nordes fotogrāfija.
Pieejama arī e-grāmata.

Iesaki draugiem