"Līdz ārprātam, līdz nāvei", Goodreads.com, Zanda Borga

2024-03-20

Ai, cik smaga grāmata. Lai arī - līdz ārprātam, līdz nāvei sasaistīts ar tekstu - mīlu Tevi tā.

Taču grāmata tiešām ir par ārprātu, nāvi, karu, izvēlēm - sarakstīta vienā runas plūsmā, bez atkāpēm, bez nodaļām, BEZ dialogiem. Taču tādā veidā autore lasītāju burtiski ievelk kara bezizejā, no kuras tiešām nevar izrauties, kurai nav atkāpes, nav pauzes. Grāmata, kura Tevi sašķebina jau 2. lappusē, jo tu nevari nesajust vilciena pārpildītību, badu, nespēku, urīna un asins sajaukuma smārdu.
Karš, kad cilvēks vairs otrā neredz cilvēku, bet cipara kombiāciju, zīmīti, kas piesprausta pie mēteļa, kad lielākai sabiedrības daļa mērķis attaisno jebkurus līdzekļus, līdz absurdam, līdz smadzeņu pilnīgai izskalošanai - un cik grūti šādā laikā ir saglabāt loģisku spriestspēju, bet galvenais - cilvēcību.
Skarbs darbs, kuru lasot brīdī, kad karš ir tepat kaimiņos, vēl vairāknav iespējams saprast - KĀ, KĀ cilvēki var gribēt atkal kāpt šādā vēstures posma laika upē un to atkārtot.
Vācija 1942. gads. Kad vīri karo, bet sievietes dzīvo mājas frontē, atraujot sev pēdējo mazumiņu, lai palīdzētu fīreram sasniegt lielo mērķi. Vācija 1942. gads. Kad daļā ģimeņu plūst šerija upes, tiek rīkotas viesības un pilnībā norītas sirdsapziņas. 1942. gads, kad izlikšanās ir vieglāka par patiesību, jo patiesība ir drausmīga. Par laimi ir cilvēki, kas neizliekas, sauc lietas īstajos vārdos un paliek cilvēki. Ļoti, ļoti smaga grāmata, kas tomēr lieliski uzrakstīta.