"Ceļinieku stacijas", Thestoryofelza.wordpress.com

2023-12-28

Vida Morkūna “Ceļinieku stacijas” izlasīju jau krietnu brīdi atpakaļ – daudz mazu stāstiņu, man patika. Par spīti stāstu saturam, darbs lasījās uz priekšu raiti, bet ar pauzēm. Daži stāsti lika apstāties un drusku padomāt.

Jau pie pirmajiem stāstiem secināju, ka ir drūmi. Cerēju, ka tālāk būs mazliet gaišāk, bet… Šis ir nedaudz drūms noveļu apkopojums. Tai pat laikā pārsteidz, kā pāris lapu gari stāsti var atklāt tik daudz. It kā viens ikdienišķs (vai ne tik ikdienišķs) notikums, bet tik prasmīgi izvēlēti vārdi, ka stāsts iegūst ļoti bagātīgu fona ainu. Tieši detaļas ir tas, kas šos stāstus izceļ. Piemērams, kad atskan būkšķis, kurš gan domā par detaļām, ja redz kopainu? Morkūns redz, jo tai brīdī penālī nograb zīmuļi. Un ļoti daudz šādu, it kā nenozīmīgu detaļu, bet tie visi kopā uzbur ļoti spilgtu ainu.

Kopumā man ļoti patika šis noveļu cikls, tomēr reizē jāsaka, ka tas bija šausminošs un drusku biedējošs. Darbā nevarēja izlasīt neko svešu, par visu reiz ir dzirdēts, redzēts utt. Tomēr mums ir tieksme par daudz ko nerunāt un nobīdīt stūrītī. Morkūns to ar meistarīgu detaļu akcentējumu ceļ gaismā un liek lasītājam domāt. Gan par dažādām situācijām, gan par “ko es darītu?”.

Šī būs īsā atsauksme, jo garāku nav iespējams uzrakstīt. Katrs grāmatā ietvertais stāsts ir par kaut ko citu un man nav viena tāda īpaša, ko gribas izcelt. Katrs stāsts uzrakstīts meistarīgi, detalizēti un noslīpēti, bet kopā tie veido īpašu atmosfēru. Piebildīšu vēl tikai, ka man patīk arī grāmatas vizuālais noformējums un sākotnēji es domāju, ka būs zinātniskā fantastika!