Recenzija Natālijas Morozovas un Tarasa Ivaščenko grāmatai „Meitene hameleons”

2020-07-03

Psihoterapeita profesionālajam darbam arvien tiek piešķirts gan mazliet mistikas devas, gan vienkāršības iezīmes. Sabiedrībā joprojām sastopams jautājums: ”Ko gan dod tāda parunāšana?!” vai apgalvojums:„Neko tādu jau tur nedara, bet nesaprotamā veidā paliek labāk.”

Grāmatas autori pārliecinoši kliedē šo mītu par parunāšanos, kā arī bailes, kaunu, vainas sajūtu un apjukumu par to, ka ārstēšanas process ir biedējošs un nesaprotams.

Strukturētā veidā ir atspoguļota gan pacienta, gan speciālista ieguldītā darba gaita, apjoms, grūtības un nopietnība.

Prasmīgi un saudzīgi lasītājs tiek ieaicināts psihoterapeita kabinetā, ārkārtīgi empātiskā veidā atklāj jaunas meitenes kognitīvos un emocionālos pārdzīvojumus, kā arī sekojošos lēmumus un uzvedību.

Sajūtu, ko lasītājs līdzpārdzīvos, varētu raksturot ar Paulu Koelju atziņu: "Pati tumšākā stunda ir tieši pirms rītausmas."

Lasītājs kopā ar galveno varoni piedzīvos tumšāko stundu pirms saullēkta, spēs sajust prieku un gandarījumu par sagaidīto rītausmu savas dzīves kontekstā.

Grāmata iedrošina uzsākt ceļu sevis atrašanā, emocionālās labsajūtas iegūšanai un laimīgas dzīves iespējamībai.

Kaijas stāsts lasītājam atklāj vienkāršo patiesību, ka cilvēka dzīve ir dāvana, kuras vērtību nosaka katrs pats.

Dr. Gunta Andžāne
ārste psihoterapeite, LĀPA (Latvijas Ārstu Psihoterapeitu Asociācijas prezidente) prezidente