“Vēl viena diena” - jauns latviešu rakstnieces Janas Veinbergas stāstu krājums
2018-01-09
Arvien vairāk un vairāk no jauna klajā laisto latviešu autoru grāmatu dod pamatu domāt, ka pašlaik latviešu literatūrā atdzimst īsproza – īsā stāsta formāts, ko uz labu laiku bija gandrīz pilnībā aizēnojis romāns.
Rakstniekiem, kas stāstus raksta jau ilgstoši un ik pēc laika
iepriecina lasītājus ar jauniem krājumiem – Ērikam Kūlim, Rimantam
Ziedonim un citiem – pakāpeniski pievienojas arī jauni autori, kas
īsprozas lauciņā iemēģina spēkus pirmo – vai varbūt ne gluži pirmo
– reizi. Šo autoru vidū minams arī rakstnieces Janas Veinbergas
vārds un viņas tikko izdotais stāstu krājums “Vēl
viena diena” .
Tomēr Janai Veinbergai šī nav debija ne īsprozā, ne prozā vispār –
līdz šim izdots arī viņas stāstu krājums “Nenotikusi
mīlestība” un detektīvromāns “Klavierkoncerts”.
Abas grāmatas jau iemantojušas lasītāju atzinību, un līdz ar to
varam teikt, ka Jana Veinberga mūsdienu latviešu prozā ir balss,
kas jau pazīstama ar savu īpašu skanējumu un zināmu briedumu.
Krājumā “Vēl viena diena” iekļautie desmit stāsti katrs ir
kā suverēna pasaule, bet visi kopā veido vienotu kompozīciju gluži
kā planētas – Saules sistēmu. Katrs stāsts atšķiras no
pārējiem ar tēlu izvēli, to runasveidu, ar krāsu, skaņu, garšu
pasaules tēlojumu, bet visus vieno ļoti spēcīgs motīvs, vibrējošs
krājuma “nervs”: māju un tuvības meklējumi mūsdienu nedrošajā,
saraustītajā pasaulē. Taču nevar teikt, ka stāsti būtu skumji vai
raisītu vientulības izjūtu. Gluži pretēji: tiem piemīt tikpat īpaša
noskaņa kā vēla rudens vakaram siltā istabā, kur omulīgi sprakšķ
kamīns, vai ziemīgam un spirgtam rītam piesnigušā dārzā.
Spilgta Janas Veinbergas īsprozas iezīme ir savdabīgi noslēpumaina
tēlainība – autore raksta tik spēcīgā sajūtu tonalitātē, ka
lasītājs teju fiziski spēj saskatīt atainoto dūmaku, saost rudens
lapu smaržu un dzirdēt tālīnu klavierspēli. Sevišķi tas
sakāms par stāstu ciklu “Liepājas vecie nami”, kurā Liepājas
vecpilsētas kolorītu sajutīs ikkatrs lasītājs – ne tikai tie, kuri
tajā viesojušies. (Apciemot Liepāju pēc šo stāstu izlasīšanas,
iespējams, vēlēsies daudzi lasītāji!) No otras puses, šie stāsti ir
vispārcilvēciski: gan Liepāja, gan citas autores aprakstītās vietas
ir daļa no daudz lielākas pasaules ainas un varoņu vietā itin
viegli varam iztēloties sevi vai pazīstamus cilvēkus.
Janas Veinbergas stāstus izbaudīs gan jau pieredzējuši
latviešu literatūras cienītāji, kas tajos saskatīs
klasiskās īsprozas labākās iezīmes, gan gados un sirdī
jaunie, kam tuvs būs autores vērīgais skatījums uz pasauli
– prizma, caur kuru raugoties, ikdienišķais sašķeļas daudzu krāsu
gammā.
Mūsdienīgu dizainu krājumam veidojusi māksliniece Krista Jūlija
Kreišmane; elegantais noformējums padara šo grāmatu arī par gaumīgu
dāvanu.
Pieejama arī e-grāmata.