Lietuvietis par grāmatu „Šķērsiela 13. Latvieša radīts gulags”

2016-03-12

Kāpēc lietuvietim jāraksta par šo grāmatu – Tālivalža Margēviča „Šķērsiela 13. Latvieša radīts gulags”?

Vispirms tāpēc, ka lietuvietis to izlasīja. Otrkārt tāpēc, ka to uzrakstījis Tālivaldis Margēvičs, kurš lietuviešiem ir pazīstams kā filmu triloģijas „Šķērsiela” autors.

Treškārt, Tālivaldis Margevičs, ne kāds cits, jau agrāk sacerējis interesantu vēsturisko stāstu par Zigfrīdu Meierovicu. Tieši Meierovicam mums, lietuviešiem, jābūt pateicīgiem par Palangu, kura sarežģītā vēsturiskā brīdī, 1920. gada sākumā, nonāca Lietuvas valsts pakļautībā. (Tur bija arī otra ļoti ietekmīga persona, Edinburgas profesors J. Simpsons, kurš atnāca lēmuma pieņemšanas stundā no Antantes koalīcijas puses – taču ne par viņu šobrīd ir runa).

Ceturtkārt, šī grāmata ir stāsts par lietuviešiem svešu cilvēku, par mums nezināmo revolucionāra tipu. Par latviešu tautas gaitām, par strēlnieku pārstāvi, kurš palīdzēja sataisīt lielas, asiņainas ziepes, sagriezt Krieviju kājām gaisā.

Eduards Bērziņš bija viens no visnozīmīgākajiem latviešiem, par kuriem mūsdienīgie patrioti čukst kā par briesmoni?
Taču kāpēc?

Par cilvēku, kuram bija iespēja būt otram Vilhelmam Purvītim? Par puisi, kura spējas glezniecībā bija apbrīnojamas? Vai tāpēc, ka šis pazaudētais mākslinieks izveidojās kā gulaga dibinātājs?
Un galu galā: kādā veidā tūkstošiem latviešu iznāca tapt it kā par Romas imperatora gvardiem – pretoriāņiem?

Priekš lietuviešiem tas ir liels noslēpums.
Lietuviešiem nebija neviena vēsturiski nozīmīga persona, kura ar tādu spēku, ar tādu ietekmi būtu veidojusi lieliniecisko Padomju Savienību. Lietuviešiem nekad nebija neviena augstāka līmeņa sarkanboļševika – nedz Padomju Savienības veidošanās cīņās, nedz līdz tās pazušanai 1991. gadā.
Esmu pārliecināts, ka rakstošais cilvēks nevar uzrakstīt neko nozīmīgu, ja viņš iztēlo sevi par lielu rakstnieku. Tālivaldis Margēvičs ir bez tādām ambīcijām, un tas ir acīmredzams no pirmajām grāmatas lappusēm. T. Margēvičs ir režisors, scenārists, lugu sacerētājs un t. t. – taču kā rakstnieks netradicionāls, esošo rakstnieku pulciņam nepiederoša persona. Grāmata ir uzrakstīta kā kinoscenārijs, ja atcerēsimies diezgan zināmo tradīciju, kurā kinoscenārijus ir sacerējuši Ingmārs Bergmans vai Vitauts Žalakevičs.

Kino radošie cilvēki (pa īstam radošie) redz un veido jauno pasaulīti, pat jau uz esošās pasaules pamatiem. Viņi sajūt šīs pasaules smaržu un ar prieku stāsta mums, kādu desu cilvēki ir spējīgi vārīt no tā.
Iztēles jomā strādājošs cilvēks uzvedas kā latviešu strēlnieks – ja viņš ir pa īstam spēcīgs.

Kinorežisors atklāj vecus dzīves slāņus, ejot cauri duļķainiem, aizmiglotiem pārklājiem. Tieši to šai grāmatā dara T. Margēvičs. Viņš uzrāda vēsturi tādā veidā, kurš ir piemērots parasta cilvēka uztverei. Un iztēlei. Viņam izdodas auglīgi rezultāti – izdodas kaut kas jauns. Izdodas aizraujoši izstāstīt, vispirms, priekš sevis un pēc tam arī mums. Ko? Boļševiku revolūcijas attīstību. Jauno parādību, ko boļševiki uztaisīja visai pasaulei.

T. Margēvičs sāk ar savu māju, kur nodzīvojis visu dzīvi, Šķērsielā 13., un izseko Bērziņa gaitām cauri Freiburgai, Berlīnei, Maskavai un – beigu beigās nonāk līdz Kolimai. Viņš nav aizrāvies ar savu „varoni” Bērziņu, kurš no jaunām dienām dzīvoja šinī pašā Šķērsielā 13. Nē, autors apbrīno viņu. Viņš saprot, ka liktenis ir pasūtījis tieši viņam uzrakstīt šo stāstu. Grāmatu par talantīgo cilvēku vārdā Eduards Bērziņš, kurš piederēja pie tiem strēlniekiem, kas pārvērtās par sarkanajiem. Viņi ir īpašs cilvēku slānis, kurš taisīja Krievijas vēsturi, un tieši tāpēc ietekmēja visa pasaules likteni. Nežēlīgais slānis. Slānis, par kuru mūsdienu patrioti negrib neko dzirdēt.
Taču tas slānis bija. Un bija īsti latvisks.

Tālivaldis Margēvičs atklāja mūsu acu priekšā briesmu pilnas desmitgades. Viņam izdodas to darīt ar redzamu personīgu ieinteresētību. Viņš atklāj cilvēku raksturus kā mizojot karstus kartupeļus.

Secinājums: grāmata ir ļoti interesanta. Aizraujoša kā stāsts ar asinīm; interesanta ar simtiem lasītāja acīm atklātiem un pat nezināmiem faktiem; – lietuvietis ierosina latviešiem izlasīt to. Te vēl ir par ko rakstīt un domāt par šo grāmatu.

Arvīds Jozaitis , Baltijas Asamblejas balvas laureāts, grāmatas “Rīga – cita civilizācija” autors

Autora P.S.: Recenziju autors centies rakstīt latviešu valodā.