Ilze Lipska: Džeimss Osvalds "Dabiskā nāvē"

2016-02-01

Es dzīvoju neziņā, cik daudz detektīvromānu sērijas ir pasaulē sarakstītas. Spriežot pēc apjoma, kas tiek tulkots latviski, man ir aizdomas, ka ĻOTI, ļoti daudz. Pēc kādiem kritērijiem lai izvēlas? Tagad, kad Jū Nesbē jau izdota astotā grāmata, saprotu, ka viņu esmu nepamatoti apdalījusi. Vienmēr šķita - nākamo noteikti meklēšu viņu, un tad pēkšņi - ārprāts, jau nākamā grāmata?... Nu labi, izlasīšu šito un pēc tam Nesbē - un atkal tas pats scenārijs. Un trakākais, ka nu jau par spīti vēlmei izlasīt, laiku atrast arvien grūtāk un grūtāk, jo saproti, ka grāmatu jau tik daudz...

Bet lai nu paliek Nesbē. Gan jau pienāks īstais brīdis.
Zvaigzne ABC tikko izdevusi jaunas sērijas pirmo grāmatu - Džeimsa Osvalda "Dabiskā nāvē" , kur galvenais varonis būs inspektors Maklīns. Ziniet? Ja godīgi - pirmajās lappusēs pat šķiet - viņš ne ar ko neatšķiras no citiem. It ka būtu kāds paraugs, pēc kura visi rada savus galvenos izmeklētājvaroņus, lai viņi atstātu tādu ārēji skarba, dzīves nobružāta cilvēka iespaidu. Tomēr, tomēr... viņš ir Viņš, un neviens cits. Ar mazliet baisākiem sapņiem, ar mazliet asāku intuīciju, un vēl tikko mantojumā saņēmis miljonus, par kuriem gan viņam šķiet, interese īsti nav.

Protams, ir otrs izmeklētājs, kurš viņu nevar ciest (abpusēji), bet viņiem ir jāsadarbojas. Protams, ir lieliski un uzticami palīgi, kas šķiet ir gatavi 24 stundu diennaktī padarīt 27 stundu darbu. Un kā tad bez slepkavībām. Vecām, neatklātām un jaunām, pavisam svaigām.

Kad man jautāja, kā es varu tādas grāmatas palasīt, bet filmas ar daudz asinīm ne īpaši patīk (tas gan bija interesants secinājums, jo manuprāt labākā filma ir Drošsirdis, bet tas tā...), sapratu vienu lietu, kurā man jāatzīstas. Jā, es dažreiz dažas rindkopas izlaižu, ja jūtu, ka asiņu un iekšu būs pārāk daudz. Tik detalizēti slepkavību apraksti mani neinteresē. Šajā netikumā pieķēru sevi, kad gaidīju trešo bērnu, un man šķiet, šādās grāmatās tik smalkas lietas kā, cik tieši liels aknu gabals kādam iebāzts mutē, nav svarīgas. Nu... varbūt, ka nevis nav svarīgas, bet.... Ok, ņemu vārdus atpakaļ. Protams, ir svarīgas. Un kas vēl labāk, tās ir klātesošas arī tad, ja neizlasi visu detalizēti. Tu zini tik un tā. Bet ja tev ir dzīva fantāzija, pietiks ar nojautu, nevis burtisku aprakstu. Šajā grāmatā es laikam divas reizes izlaidu pa rindkopai, kad šķita - ārprāts - cik tad daudz vēl vajadzēs līķu ķidāšanai.

Nosaukums ir ļoti izdevies. Tiesa, līdz pat pašām beigām nevarēju saprast - kāpēc tāds izvēlēts. Pēc visām tām slepkavībām, pašnāvībām - kur tur kaut mazākā doma par dabisku nāvi?

Kas šo grāmatu atšķir no citām, ko esmu lasījusi? Nelielā mistikas piedeva. Pirmajā brīdī šķita - ārprāts, kas tad nu, bet ziniet - beigās, aizšķirot grāmatu, saproti, ka īstenībā tas ir tieši tas, ko vajadzēja. Kaut kas pilnība nereāls. Sajutu nostaļģiju pēc X failu sērijām, nudien. Tās par citplanētiešiem man ne visai patika, bet pārējās gan.

Laba grāmata. Iesaku detektīvu faniem.

http://www.gramatplaukts.lv