Didzis Kukainis: Lorna Bērne "Eņģeļi manos matos"

2013-09-23

Varu sacīt tikai vienu lietu - mūsdienās dzīvojošie cilvēki var būt laimīgi, ka mums tiek atklātas dievišķās pasaules noslēpumi un zināšanas. Un tas notiek ne bez pamata. Mūsdienu sekulārajā pasaulē, kur daudz ko nosaka naudas daudzums makā vai spožu un greznu mantu pārbagātība, ir īpaši svarīgi aizdomāties par garīgām bagātībām un Dieva vēstnešiem - eņģeļiem. Jo viņu uzdevums ir mūs vadīt, aizsargāt un tuvināt draudzībai ar Dievu, bet ikkatra mūsu uzdevums - paklausīt viņu aicinājumiem un dzirdēt viņu čukstētos vārdus. Tādu un vēl lielāku vēstījumu mums sniedz Lornas Bērnes grāmata "Eņģeļi manos matos", ko pavisam nesen klajā laida apgāds "Zvaigzne ABC".

Lasot grāmatu, atkal kārtējo reizi pārliecinājos, cik gan apkārtējie cilvēki var būt nežēlīgi, saucot cilvēku par atpalikušu un vēl nez kādu dīvaini. Un tas viss tādēļ, ka Lorna (grāmatas autore) kopš mazām dienām redz vairāk nekā apkārtēji - viņa redz eņģeļus, var/prot ar viņiem sazināties un, lai gan viņa nedrīkst dalīties sevis piedzīvotajā, viņu atstumj pat pašas ģimene un arī klasesbiedri un skolotāji. Viņu uzskata par nepilnvērtīgu, garīgi atpalikušu un pie mazākām norādēm ir gatavi viņu ievietot psihiatriskajā klīnikā. Bet viņa turpina slēpt savas iegūtās zināšanas, klusē par savām spējām, līdz pāris gadus atpakaļ izdeva šīs grāmatas anglisko versiju, kad arī publika uzzināja patiesību par šo īrieti, šo mūsdienu mistiķi un ar senatnes svēto spējām apveltīto "eņģelisko dziednieci".

Šī grāmata aizrauj, ievelk sevī un rada aizvien pieaugošu vēlmi lasīt un uzzināt vairāk, vēl un vēl... Jo, kā gan citādi, ja L. Bērne mums ikvienam vēsta ko ļoti būtisku:

"Sēžot un lasot šīs rindas, ticat vai ne, jums blakus stāv eņģelis - jūsu sargeņģelis, kas jūs nekad nepametīs. [..] Sargeņģelis ir jūsu miesas un dvēseles vārtsargs. [..] Ja jums ir grūti noticēt, pārvariet skepsi! Ja esat cinisks, pārkāpiet pāri cinismam! Ko gan jūs varētu zaudēt, ja pieņemtu eņģeļu piedāvāto iespēju, atklātu sevī garīgo es un izzinātu savu dvēseli! Lūdziet eņģeļiem, lai viņi palīdz. Eņģeļi ir brīnišķīgi skolotāji."

Eņģeļi iedvesmoja Lornu atklāt savas spējas un uzrakstīt grāmatu, lai par to pavēstītu pasaulei, jo mūsdienās aizvien mazāk cilvēku domā par Dievu, sarunājas ar eņģeļiem, lūdz viņu palīdzību un aizsardzību. Fenomens, kā raksta autore, kādēļ viņa šo grāmatu rakstījusi un eņģeļu vēsti vēstījusi - aizvien vairāk eņģeļu paliek bez darba, jo cilvēki neaicina viņus ne par padomdevējiem, ne sargātājiem, nerunājas ar viņiem un nelūdz viņu padomu. Lūk, kāda vēsts šajā grāmatā vēl ir pausta, bet tas nebūt nav viss.

Daudzi no mums varbūt ir dzirdējuši, ka mazi bērni sarunājas ar Dievu, eņģeļiem, spēlējas ar tiem un tādā veidā komunicē ar augstākām matērijām nekā mēs, pieaugušie. Autore arī par šo fenomenu pastāsta, apliecinot, ka tā ir patiesība un visi bērni redz un spēj sazināties ar dievišķajām būtnēm, ka tie nav nekādi pieaugušo nosauktie "iedomu tēli un iedomu draugi". Cilvēks, pieaugot iedomājas, ka augstākas realitātes nepastāv, pats cīnās un laužas pa savu dzīvi, to pašu materiālismu sludina saviem bērniem, bet tikmēr tūkstošiem eņģeļu sēž bez darba, jo cilvēki neaicina viņus palīdzēt. Kā jau daudzkārt esmu teicis - Dievs un eņģeļi ir džentlmeņi - visi gaidīs uzaicinājumu ienākt attiecīgā cilvēka dzīvē! Viņi ar savu laipnību paši neuzbāžas, jo ciena cilvēka brīvo gribu. Tomēr viņi ir ikviena cilvēka tuvumā un gatavi vienmēr steigties palīgā, tikai mums jāspēj saņemties un jāsaka:

"Dievs un eņģeļi, steidzieties man palīgā. Man ir grūti un nezinu, kā tikt galā ar šo vai citu situāciju u.t.t." Neliels fragments šo manu vārdu apstiprināšanai: "[..] eņģeļi stāv sardzē, lai jums palīdzētu, un, tiklīdz sāksiet apzināties viņu eksistenci, uzreiz jutīsiet dzīvē viņu pieskārienus. Eņģeļi taču nepārtraukti jums pieduras, vēlēdamies, lai jūs zinātu, ka viņi tepat vien ir. Viņi grib, lai redzat, ka cilvēka mūžs ir daudz bagātāks, nekā varat iedomāties."

Lūk, kāda dziļa patiesība un iedrošinoši vārdi, vai ne?

Grāmatas "Eņģeļi manos matos" nedaudz vairāk kā 300 lappuses ir pilnas ar pozitīvu, uzlādējošu un cerības sniedzošu informāciju, vērtīgām garīgajām atziņām un padomiem mūsu dvēseļu sāpju dziedināšanā, kuras mums sagādā šī ārkārtīgi stresainā un raižpilnā šīszemes dzīve kā miesiskiem radījumiem. Par šīs grāmatas saturu un vēstījumiem varētu rakstīt un aprakstīt, tomēr, manuprāt, nekas nerunā spēcīgāk par autores sacīto un eņģeļu vēstīto šīs grāmatas lappusēs. Ieklausies arī Tu šajos padomos un atziņās:

  •     "Lorna, dzīve ir dzīve. Nāve lielākajai daļai cilvēku ir mierīga pāreja no vienas dzīves nākamajā: rāmi un saskanīgi. [..] Tāpat ir ar slimniekiem un ciešanām - nāves mirklī viņi nejūt sāpes."
  •     "[..] eņģeļi būtībā nav nedz vīrieši, nedz sievietes (kā cilvēki), bet bezdzimuma būtnes. Cilvēka veidolā viņi parādās tāpēc, lai palīdzētu mums viņus pieņemt un nebaidīties, un lai mēs skaidrāk saprastu, ko eņģeļi grib mums pavēstīt."
  •     "Kad visapkārt jūtat vienaldzību un šķiet, ka neviens jūs nemīl, blakus vienmēr ir eņģeļi. Neaizmirstiet, ka eņģeļu mīlestība ir nesavtīga."
  •     "Eņģelis iečukstēja ausī, ka eņģeļi palīdz mums visos dzīves darbos, - pat staigāt, elpot, runāt un smieties, jebkurā mūsu kustībā. Eņģeļi palīdz mums risināt problēmas un jebkuru jautājumu. Viņi nepārtraukti mums čukst, ielikdami prātā atbildes uz mūsu jautājumiem, taču mēs visbiežāk esam tik aizņemti jautājot, ka neapstājamies un neieklausāmies atbildēs."

Un vēl kaut kas šīs grāmatas un garīguma sakarā, kur arī mums autore dod izcilu padomu - nekad neaizmirsīsim lūgšanu. Lūgsim par visiem, vienmēr un visur, jo nav labākas un personiskās formas saziņai ar Dievu kā vien lūgšana. "Eņģeļi manos matos" autore mums to paskaidro:

"Lūgšanai piemīt liels spēks. Mēs jau nelūdzam vieni paši - ar mums kopā vienmēr lūdz sargeņģelis un visi pārējie eņģeļi, kas tobrīd atrodas līdzās. Lūdzot mums pievienojas pat mīļotie, kas jau ir Debesīs.
Nekas nav tik nenozīmīgs, lai par to nelūgtu, un neviena lūgšana nav par īsu, tas var būt tikai viens vārds vai daudzi. Lūgt var visur: pie automašīnas stūres, pastaigā, sapulces laikā, drūzmā vai vienatnē. Dažkārt mēs lūdzam pat neapzināti, sevišķi, kad domājam par mīļu cilvēku, kas saslimis, vai draugu, kas nonācis grūtībās. Ja lūgšana nāk no mūsu būtības dzīlēm, tā ir neticami spēcīga un tai nav nekāda sakara ar reliģiozitāti vai ticību, Dievs vienlīdz labi dzird visu savu bērnu lūgšanas.
Sevišķu spēku lūgšana iegūst tad, ja cilvēku grupa lūdz vienā vietā, vai tad, ja cilvēki visā pasaulē vienlaikus lūdz par kaut ko īpašu. Tāda lūgšana rada milzīgu garīgā spēka pacēlumu."

Pārdomu un grāmatas apskata nobeigumā citēšu vēl vienus autores sacītos vārdus, kas man personiski ir ļoti tuvi manai pārliecībai un, domāju, ka spēj iedvesmot ikkatru, kas tic Dievam un eņģeļiem, bet kas nesaprot institucionālo baznīcu sašķeltību:

"Eņģeļi uzturas ne tikai kristiešu dievnamos, bet arī sinagogās, mošejās un jebkurā citā svētvietā. Reliģija eņģeļus neietekmē; viņuprāt, visām baznīcām būtu jāatrodas zem viena jumta. Musulmaņiem, ebrejiem, protestantiem, hinduistiem, katoļiem un citiem ticīgajiem jābūt zem viena lietussarga. Lai kā mērs atšķirtos ārēji, lai kāda būtu mūsu ticība, mums visiem ir dvēsele. Starp musulmaņa un kristieša dvēseli nav nekādas atšķirības.
Ja mēs spētu redzēt cits cita dvēseli, tad nenogalinātu atšķirīgas ticības vārdā."

P.S. Grāmatas "Eņģeļi manos matos" pašās beigās ir pievienots divpadsmit nosacījumu saraksts, kas jums palīdzēs sazināties ar savu sargeņģeli. Lai izdodas!

Didzis Kukainis, didzis.weebly.com, 23.09.2013.