Ede, Pumpura sieva

Mīlestība ir gan visaugstākās debesis, bet līdzās turpat arī visdziļākā elle. / R. Kaudzīte /

Rakstniece Inguna Bauere, lasītāju jau iemīļoto romānu “Lizete, dzejniekam lemtā” un “Skolas Līze” autore, piedāvā jaunu stāstu par ievērojama latviešu vīrieša dzīves biedreni, līdzgaitnieci un iedvesmotāju – Edi, latviešu pirmās atmodas dzejnieka Andreja Pumpura sievu.

Kādi bija apstākļi, kuros tapa latviešu eposs “Lāčplēsis”?
Kura bija īstā Pumpura mūza?
Un vai viegli būt dzejnieka sievai?

Andrejs rakstīja sievai. Joprojām ne vārda par mīlestību. Par jaunradāmo darbu gan, gribot to nosaukt par “Lāčplēsi”. “Ilgodamies pēc dzimtenes, rakstu no galvas, personu vārdus ņemdams, cik iespējams, no ģeogrāfiskiem nosaukumiem, kā Lielvārds, Kangars, Aizkrauklis, Koknesis un citus. Ko saki, Ede? Tā taču būs labi?” Un vairāki dzejojuma panti klāt.
Edes biezi apsarmojušajā sirdī tomēr kaut kas smalki ietrīsējās, saņemot kārtējo dzeltenīgo aploksni. Kā nejaušs, tikko pamanāms pavasara vēstnesis, maigi plaukstoša zara klauvējiens pie loga un gandrīz neticams apsolījums – varbūt vēl viss būs labi. Jo tas svešinieks, kurš rakstīja, bija Edes vīrs, abu mazā puisēna tēvs!