Līdz ārprātam, līdz nāvei

Grāmatas izdošanu līdzfinansē Eiropas Savienības programma "Radošā Eiropa".

Ir 1942. gada rudens. Pārpildīts vilciens traucas cauri notumšotajai Vācijai. Tajā ir arī Hāriete, jauna dāņu sieviete. Atstājusi abus dēlēnus bērnunamā, viņa ir ceļā uz Minheni. Hārietes vīrs Gerhards ir gājis bojā Austrumfrontē, kur vācu pusē cīnījās pret komunismu, un sērojošā Hāriete alkst rīkoties, konfrontēties ar karu, kaut ko dot no sevis.

Minhenē viņa apmetas pie Gerharda vācu kolēģa, virsnieka Klausa un viņa dāņu sievas Gudrunas. Klauss ir Luftvafes ģenerālleitnants, un abi dzīvesbiedri pieder pie nacistu elites. Viņu elegantajā savrupmājā plūst šerijs, un interjers ir kā no Holivudas filmas. Taču drīz smalkās dekorācijas sāk plaisāt un skatam paveras nežēlīga realitāte...

“Līdz ārprātam, līdz nāvei” ir romāns par mīlestību un kara neprātu.”

Kirstena Torupa (dz. 1942) ir godalgota dāņu rakstniece, vairāku romānu, kā arī lugu un dzejas autore. Romāns “Līdz ārprātam, līdz nāvei” Dānijā izdots 2020. gadā un ir līdz šim jaunākais autores literārais darbs. Latviešu valodā tulkoti arī viņas romāni “Bonsai” un “Pamestā zeme”.

No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe.

Inga Mežaraupe latviešu lasītājus priecē ar dāņu un zviedru autoru – tostarp Pētera Hēga, Suzannes Bregeres, Kirstenas Torupas, Patrika Svensona, Sērena Kirkegora – grāmatu tulkojumiem. Par savu darbu Inga Mežaraupe saņēmusi arī literārās balvas: Latvijas Literatūras gada balvas, kā arī “Sudraba tintnīcu” par Pētera Hēga romāna “Ziloņkopēju bērni” tulkojumu.

Par Kirstenas Torupas romānu “Līdz ārprātam, līdz nāvei” Inga Mežaraupe raksta:

“Šī grāmata ir bijis mans pavadonis un savā ziņā arī ētiskais ceļvedis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kaut arī tā sarakstīta 2020. gadā, kad karš vīdēja vien priekšnojautās. Izstāstīta kā vienā elpas vilcienā, tā izgaismo jautājumus, kas sevišķu aktualitāti iegūst laikmetu griežos. Cik neitrāli mēs varam palikt, kad apkārt plosās karš? Kā lai atturas no pārsteidzīgiem secinājumiem? Cik liela daļa ļaunuma ceļas aiz gļēvuma un konformisma, varbūt naivuma? Un vēl man šis romāns ir tuvs tāpēc, ka dod balsi sievietēm, kas piedzīvo kara šausmas frontes aizmugurē.”