Lidojošā zirga mugurā. Pēteris Liepiņš

Pēteri itin viegli var iedomāties fantāzijas tēla – lidojoša zirga sedlos. Patiesībā aktiera iedvesma rodas brīnumainā gara lidojumā, pusreālā apziņas stāvoklī starp īstenību un fantāziju, sapni un nomodu, trakulīgu izdomu un rāmu tiešamību. Tieši šo dažādo, it kā nesaderīgo slāņu sakausējumā radušies viņa izcilākie skatuves darbi. Tad Pēteris atkal ir “zirgā”, kā mēdz teikt par kādu neapšaubāmu panākumu.

Tas ir Pēteris Liepiņš, Dailes teātra aktieris kopš 1966. gada. Tautas mīlēts un apbrīnots. Aktieris, kuram, šķiet, iespējams viss – viņš ir nepārspējams gan komiskajās, gan dramatiskajās lomās. Viņš var tēlot cilvēkus un dzīvniekus, lietas un parādības. Mazais Jērādiņa, sapņotājs Dauka, Indrānu tēvs, smējējs Jefiņš, naivais Izašars, godavīrs Rudums, baisais Hitlers, gudrais Šerloks Holmss. Arī Zirdziņš un Suns. Lomas varētu saukt vēl un vēl. Aktiera talants izmantots arī kino: nav aizmirstams traģiskais Bosse filmā “Pelnu sanatorija”, līdzās tam – Ķencis “Mērnieku laikos”, policists “Monā”, Vilis “Aveņu vīnā” un citi.

Skaistais un bagātais aktiera mūžs – šajā grāmatā. Tās autore – teātra zinātniece Irēna Lagzdiņa savulaik mācījusies Dailes teātra studijā. Aktiera darba specifikas izpratne radījusi cieņu un pietāti, ar kādu viņa izturas pret katru aprakstāmo personību.