Saulesbrāļi

Liepājas rakstnieka Ērika Kūļa garstāsts “Saulesbrāļi” noslēdz prozas daiļdarbu idejisko triloģiju, kurā ietilpst apgādā publicētie romāni “Vecīt, bez komentāriem...” un “Atsaldētais”. Rakstnieks nepaguris aicina iedziļināties to cilvēku domāšanā, kuru rīcība nav savienojama ar sabiedrības ierastajiem priekšstatiem par tikumību, un rāda, ka viņi dzīvo tepat, starp mums.

Zenons Bišmārks dzīvi uztver samērā viegli un vienkāršoti, jo viņam nekas nepieder, izņemot to, kas mugurā un vēderā. Tāds pats ir arī bijušais armijas biedrs un tagadējais čomaks Afoņa. Abiem jānopūlas, lai sevi nodrošinātu ar eksistences līdzekļiem, kuru īsajā sarakstā neiztrūkstošs ir alkohols. Abi bieži darbojas visai ekstrēmos apstākļos un nonāk riskantās situācijās, kas var beigties traģiski, un ar Afoņu tā gandrīz arī notiek.

Līdz šim Zenons daudzmaz ticis pāri visām likstām ar spītīgu, dabasbērnam raksturīgu optimismu. Savu bezpajumtnieka kodeksu viņš īsteno ar dzelžainu pārliecību un apbrīnojamu pašcieņu. Turklāt vīrietim ir arī mīļotā sieviete Lēta, kas gan nav bijusi pārāk uzticīga, toties uzticama gan.

Taču pēdējā laikā Zenonam nākas saņemt ne tikai morālus belzienus vien. Ja saule pēc Dieva gribas spīd pār labajiem un ļaunajiem vienādi, tā tomēr mēdz novērsties arī no saviem “brāļiem”, un tad ar paļaušanos uz aklu veiksmi izrādās par maz.