Anna Kalna: Patriks Ness "Jautājums un Atbilde"

2012-07-02

Patrika Nesa Haosa spēles triloģijas otro daļu "Jautājums un atbilde" izlasīju krietnu laiciņu pēc pirmās "Nazis, ko neatlaist" . Un, lai gan pirmā grāmata man patika, nojauta sacīja, ka otrā noteikti būs mazāk aizraujoša kā tas nereti gadās ar triloģijām. Taču, acīmredzot arī manai nojautai, tāpat kā man bija, nepieciešams atvaļinājums, jo grāmata "Jautājums un Atbilde" man patika krietni labāk kā pirmā triloģijas daļa. Iespējams, šīs grāmatas laikā pieradu pie autora visai oriģinālā rakstīšanas stila, iespējams, vienkārši sapriecājos par sev tik svarīgo varoņu psiholoģisko attīstību tiem uzlikto pārdzīvojumu rezultātā, taču beidzot varu sacīt, ka man bija grūti nolikt šo grāmatu malā.

Notikumi risinās jaunajā Prentistaunā – kādreizējā Patvērumā, kur mērs Prentis (nu saukts, par prezidentu) mēģina iedibināt savu diktatorisko režīmu, par palīglīdzekļiem izmantojot tiklab ”burkānu” kā ”pātagu”.  Jau no paša sākuma, mērs pievērš pastiprinātu uzmanību abiem stāsta varoņiem – Todam un Violai, mēģinot iegūt viņu uzticību, un dažādos veidos izmantojot abu savstarpējās jūtas, lai manipulētu ar jauniešiem.

Agresija, karš un naids, ir mēra labākie sabiedrotie, un romānā tas ir gana uzskatāmi attēlots. Negribētos sacīt, ka Jautājums un Atbilde ir asiņaināka kā triloģijas pirmā daļa, lai gan varoņi bieži vien cieš fiziskas sāpes arī šajā daļā, taču slavējama liekas autora spēja noturēt emocionālo spriedzi un parādīt Toda rakstura pārmaiņas apstākļos, kad cilvēks ir spiests pielāgoties lai izdzīvotu. Iespējams, šīs pārmaiņas lasītājos varētu izraisīt klaju nepatiku pret Todu, taču, manuprāt, tās ir psiholoģiski pamatotas. Šķirts no Violas, Tods pamazām pierod pie situācijas, kad mērs, kuru viņš tik kvēli neieredz, pret Todu sāk izturēties labi (cik nu tas kara apstākļos ir iespējams) – dod viņam darbu, māca viņu un apgalvo, ka uzskata par savu dēlu. Saprazdams, ka mēra motīvi nav sirdsšķīsti, Tods tik un tā pakļaujas jaunajam režīmam.

Kas šajā laikā notiek ar Violu? Šeit sākas viena no interesantākajām romāna daļām. Jau pirmajā grāmatā Ness bija izstrādājis pasauli, kur ļoti strikti tiek nodalīti abi dzimumi. Šajā triloģijas daļā, šī dalījuma sistēma piedzīvo jaunu kulmināciju. Pret mēra režīmu iestājas kāda dziedniece Koila kundze, kas atjauno partizānu kustību, kurā lielākoties ietilpst tieši daiļā dzimuma pārstāves, šo organizāciju nosaucot par Atbildi, un tādējādi savā ziņā ne tikai cīnoties par brīvību, bet padarot šo karu līdzīgu dzimumu cīņai. Un karš ir nežēlīgs, jo mērs Prentis nepaliek parādā, izveidojot tā saucamo Jautājumu štābu, kurā ar spīdzināšanas metodēm, tiek pratinātas sievietes. Nežēlība aiziet vēl tālāk, kad sievietes un planētas pamatiedzīvotāji ēnkāji jaunajā Prentistaunā, tiek iezīmēti ar kārtas numuriem, radot acīmredzamas asociācijas ar mūsu pašu pasaules vēsturi.

Jāsaka, ka baisais iesaiņojums kādā romānā tiek attēlots karš ir tā lielākais pluss, jo rada līdzpārdzīvojuma izjūtu. Tomēr, šī grāmata, lai arī domāta jauniešiem, nav pati vieglākā lasāmviela, ja patiešām iedziļinās tajā aprakstītajās problēmās. Dodu grāmatai 8,5 Tējtasītes un gaidu, iznākam noslēdzošo triloģijas daļu.

Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com, 2.07.2012.