Hronika: Brems Stokers "Drakula"

2012-01-17

Nost ar romantiski salkaniem vampīriem, kas ir tik labi un gaiši kā saulītes. Brema Stokera "Drakulā" neko tādu neatradīsiet. "Drakula" ir patīkama atgriešanās pie pirmsākuma, kad vampīri bija tieši tik ļauni, cik viņiem bija jābūt. Nepārprotiet mani. Arī es esmu romantisko Vampīrsāgu kaislīga cienītāja, bet tomēr ir patīkami lasīt arī kaut ko savādāku. Un grāfs Drakula taču ir visu vampīru ciltstēvs! Gribētos domāt, ka no viņa cēlies gan brūnacainais Meieres Edvards, gan Harisas valdzinošais Bils. Drakula ir visu mūsdienu literāro vampīru priekštecis. Tikai daudz ļaunāks, bīstamāks un nežēlīgāks!

Grāfam Drakulam piemīt visas vampīriem tik pazīstamās vājības - viņš nepanes ķiplokus, guļ zārkā, nevar šķērsot tekošus ūdeņus, baidās no krucifiksiem, dievmaizītēm, mājā spēj iekļūt tikai pēc uzaicinājuma. Bet viņam piemīt arī daža laba sen aizmirsta un pat nedzirdēta spēja. Grāfs Drakula var lidināties apkārt kā sikspārnis, pārvērsties par miglu un kļūt neredzams. Viņš kontrolē vilkus un žurkas. Un spogulis nerāda viņa atspulgu (nenoliegsiet, ka arī tam var būt savi plusi:).

Grāmatu ir viegli un patīkami lasīt. Lai arī darbība diez gan lēni iet uz priekšu,  interese par notikumiem ne brīdi neatslābst. Lielākā daļa romāna ir veltīta grāfa Drakulas medīšanai, kas nemaz nebija tik viegla, jo galu galā upurim bija priekšrocības, kādas nebija tā medniekiem, - vairāku gadsimtu gaitā uzkrātas gudrības.  Pašu Drakulu galvenajiem varoņiem izdodas uzveikt pārsteidzoši ātri, kas man sagādāja nelielu vilšanos. Biju gatava uz lielāku cīņu.

Grāmata sastāv no aculiecinieku vēstulēm, dienasgrāmatu ierakstiem, telegrammām,  izgriezumiem no žurnāliem, kas, savienoti hronoloģiskā secībā, veido pārsteidzoši ticamu notikumu atstāstījumu. Tāda sajūta it kā tu būtu izmeklētājs un pētītu kopā savāktos materiālus par kādu šausmīgu, baisu un teju nereālu notikumu, kas tomēr ir noticis. Ir taču aculiecinieki!

Vienīgais, kas tiešām mazināja visu grāmatā aprakstīto notikumu ticamību,  bija romāna galvenie varoņi, kas bija pārspīlēti labi, godīgi, bez ne viena melna plankumiņa. Bet tādi varoņi jau tam laikam bija raksturīgi. Un ļoti iespējams, ka autors ar nolūku viņus padarījis tik šķīstus, lai grāfs Drakula uz viņu fona izskatītos vēl nešķīstāks un velnišķīgāks. Galu galā grāmatas galvenā tēma - labais pret ļauno!

Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com, 16.01.2012.