Anna Kalna: Patriks Ness "Briesmoņcilvēki"

2013-02-01

Patrika Nesa Haosa spēļu triloģijas pēdējo grāmatu ” Briesmoņcilvēki ” gaidīju jau sen, jo iepriekšējais sērijas romāns ” Jautājums un Atbilde ” beidzās uz visnotaļ intriģējošas nots, kas solīja pamatīgu kulmināciju triloģijas noslēgumam. Beidzot izlasot šo noslēguma daļu, man nācās kādu brīdi pārdomāt, ko tad īsti es par šo grāmatu domāju, jo lasīšanas gaitā mans vērtējums braukāja kā pa amerikāņu kalniņiem. Tiesa, pa tiem lielajiem un pamatīgajiem, kuri šaujas augstu debesīs, jo šī ir, manuprāt, labākā Haosa spēļu triloģijas grāmata, kurā autors uz galda izklāj visas kārtis, neko nepaturot azotē vēlākam laikam. Noslēgums daudzējādā ziņā atšķiras no sērijas pirmās grāmatas ” Nazis, ko neatlaist ”. Droši vien tādēļ, ka šo trīs grāmatu laikā varoņi ir veiksmīgi auguši un attīstījušies, tādējādi izmainot arī stāsta kontekstu.

”Briesmoņcilvēkos” lasītājs tiek ierauts vēl tālāk ēnkāju, Atbildes un mēra Prentisa konfliktā, kas draud pārvērsties par īstu karu. Tā kā spēku samēri ir diezgan līdzīgi un uzvara jebkurā gadījumā nozīmētu arī zaudējumu, jo prasītu neskaitāmas cilvēku un ēnkāju dzīvības, mūsu galvenie varoņi visiem spēkiem cenšas to novērst. Šajā ceļā viņi ir spiesti izdarīt savtīgas un mazāk savtīgas izvēles, atbrīvoties no ego un aizvainojuma, cīnīties kopīgu mērķu labā, atšķirt ienaidnieku no drauga un uzzināt daudz ko jaunu paši par sevi. ”Briesmoņcilvēki”, tāpat kā abas iepriekšējas grāmatas, runā simbolos un līdzībās ar mums pašiem labi zināmo sabiedrību, iekļaujot sevī svarīgas vērtības, kuras domātas jaunai paaudzei, lai tā neatkārtotu vecāko paaudžu kļūdas.

Runājot par to, kādēļ, lasot šo darbu, mans vērtējums svārstījās – bija pāris lietas, kuras aizverot grāmatas pēdējo lappusi, man tā arī palika neskaidras. Manuprāt, līdz galam nenoskaidrots palika Toda mātes dienasgrāmatas jautājums un arī mēra motivācija beigās izskatījās mazliet ļodzīgāka nekā es to būtu paredzējusi. Tiesa, plus punkti autoram pienāktos par to, ka romāna garumā mērs pamanās piemuļķot ne tikai Todu, bet arī lasītāju.

Vēl runājot par pozitīvajām lietām, diezgan lielu pievienoto vērtību šajā grāmatu sērijas daļā sagādā arī ēnkaju filozofiskā skatupunkta ieviešana, kas beidzot izskaidro visas šīs informācijas planētas būtību. Ir jānoiet ļoti garš ceļš, lai apzinātos, ka ir tikai divas iespējas kā izdzīvot uz planētas, kurā cilvēki spēj dzirdēt apkārtējo domas – noslēgties sevī un mēģināt izolēties no nemitīgā trokšņa, būvējot prātā aizsargbarjeras, kā to Todam iemāca mērs, vai arī pieņemt šo nemitīgo domu, emociju un informācijas jucekli, lai saplūstu ar visiem planētas iedzīvotājiem vienotā harmonijā.

”Briesmoņcilvēki” ietver sevī visu triloģijas esenci, to ”sāli”, kas padara šo grāmatu sēriju īpašu un parāda, ka jauniešiem domātajā literatūrā ir sastopami vērtīgi stāsti, kas vienlīdz labi uzrunā arī pieaugušos. Dodu 9 Tējtasītes.

Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com, 01.02.2013.