Apraksts

Dzejnieka Jura Helda savdabīgā, muzikālā lirika ir ne tikai kļuvusi par vairāku paaudžu dzejas cienītāju atradumu, bet arī iemantojusi popularitāti, kļūstot par pamatu vairāku komponistu dziesmām. Plaši pazīstamas ir, piemēram, daudzas Imanta Kalniņa dziesmas ar Jura Helda vārdiem – Es redzēju sapnī, Fatamorgāna, Kur gan jūs esat, Dziesma Sniegbaltītei un citas.

Savā desmitajā dzejoļu krājumā “Mirkļa vējainais pieskāriens” dzejnieks paliek uzticīgs sirreālisma un impresionisma principiem mākslā. Tā ir dzeja, kurā izgaist robežas starp sapni un īstenību, kurā jūtams citas esības pulss. Tajā mājo Visuma un mūžības tēli, kas no laika, “kad Vārds vēl nebija dzimis”, dodas uz nākotnes pusi cauri “miljongadu miglām”. Taču šajā mūžības plūdumā dzejnieks prot arī tvert mirkli, kurš nav iekļaujams tradicionālās laika kategorijās.

Līdzās Jura Helda dzejai raksturīgajam vērtīgajam kultūrvēsturiskajam slānim šajā krājumā ieskanas arī liriskā varoņa “mirstīgo darba dienu” un “sajūtu slepenraksta” motīvi, viņš gluži cilvēciski kavējas bērnības pļavās un ilgojas pēc otra cilvēka, kura pietrūkst “bezmiega lietū”.

Jura Helda dzeja, kā allaž, ir bagāta neparastām metaforām un tēliem; tajā jūtams dzejnieka profesionālais briedums apvienojumā ar jauniem izteiksmes meklējumiem.