Saulrieta nams

Virai Tihai ir 72 gadi. Viņa ir bijusī ukraiņu valodas skolotāja un nekad nebija iedomājusies, ka nokļūs Senioru namā, uz kuru viņu atvedīs vienīgais un bezgala mīļotais dēls... Taču 2022. gada vasarā Vira Petrivna palikusi gluži viena: dēls Toļa augām dienām un naktīm ir prom voluntiera gaitās, bet vedekla ar mazbērniem spiestā kārtā evakuējušies uz ārzemēm. 

Var jau būt, ka ar slimu sirdi tik bīstamā situācijā patiešām labāk ir pabūt šeit – Nama darbinieku pieskatītai, savu “vienaudžu” sabiedrībā… Taču atvērtu, viesmīlīgu vecīšu vietā viņu sagaida dzīves sisti, ērcīgi vecūkšņi. Kas slēpjas šajās vecajās, vientuļajās sirdīs? Un kādas grūtības spēj izturēt mātes mīlestība? 

Romāns “Saulrieta nams” ir aizkustinošs, smeldzīgs un ļoti godīgs stāsts par dzīvi tās rietā. Netrūkst šajā stāstā arī humora un dzīves gudrības, bet vispārsteidzošākā ir autores prasme uzdot vienkāršus, taču mums visiem tik svarīgus jautājumus. 

Romāns atstāj dziļas pēdas katra lasītāja sirdī.

Olena Pšenična (Олена Пшенична) ir mūsdienu ukraiņu žurnāliste un rakstniece, daudzus gadus strādājusi Ukrainas sabiedriskajos medijos, televīzijā; sadarbojas ar dažādām Ukrainas un pasaules sabiedriskajām organizācijām, kā UNICEF, USAID u. c., ir labas gribas vēstniece un konsultante labdarības fondā “Bērnu balsis”, vada savu izglītojošo podkāstu par autismu “Літера А” (Burts A), aktīvi iesaistās brīvprātīgo darbā, vācot līdzekļus Ukrainas Bruņoto spēku atbalstam. Autores debijas romānu “Saulrieta nams” Ukrainas PEN klubs iekļāvis savā 2024. gadā iznākušo labāko grāmatu sarakstā, bet 2025. gada pavasarī par šo romānu autore saņēma ukraiņu rakstnieka Olesa Hončara vārdā nosaukto literāro valsts prēmiju, kas ik gadu tiek piešķirta par labāko daiļdarbu, kurš apliecina humānisma idejas un ukraiņu tautas garīgās vērtības.

Šīs grāmatas izdošanu atbalstījusi Translate Ukraine Tulkošanas atbalsta programma.

No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova

Ka gribēšu šo grāmatu tulkot, zināju, kad biju izlasījusi vēl tikai divas trešdaļas – un trīsreiz apraudājusies. “Saulrieta nams” ir ļoti godīga grāmata. Par vecumdienām. Kad tu, reiz stiprais un pašpietiekamais, esi spiests paļauties uz citiem. Sadzīvot ar svešiniekiem. Jo tagad stiprs un pašpietiekams ir tavs bērns – tas mazulis, kuru tu reiz aizvedi uz bērnudārzu un atstāji raudam. Toreiz likās – sirds neizturēs. Bet sirds iztur... gandrīz vienmēr. Galvenais, lai nezustu cerība – un “Saulrieta nams” ir arī gana saudzīga grāmata: cerība paliek. 

Tulkotāja Māra Poļakova