Gan skolā, gan mājās audiogrāmatas palīdz bērniem citādi piedzīvot literatūru. Grāmatu un tekstu pieejamība alternatīvā formātā ir būtisks faktors, lai ikviens skolēns varētu pilnveidot un nostiprināt lasītprasmi un tekstpratību. Audiogrāmatas var būt aktīvs mācību rīks, jo skolēni trenē klausīšanās prasmi, pilnveido valodas izpratni, mācās sadarboties, domāt kritiski un arī radoši.
Ieteikumi skolotājiem
Latviešu valodas stundās: izmantojiet audiogrāmatas, ko lasa paši autori (Evija Gulbe, Laura Vinogradova, Dzintars Tilaks, Juta Stīla)! Tādējādi skolēniem ir iespēja iepazīt tekstu ar īsto autora balsi un intonāciju. Klausoties autoru vai profesionālu ierunātāju audiogrāmatas, skolēni pilnveido izpratni par latviešu valodas vārdu pareizu izrunu un intonāciju. Tas ir īpaši svarīgi skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda vai kuri auguši vidē, kurā latviešu valoda nav ikdienā lietotā pamatvaloda (piemēram, diasporas skolēni). Turklāt audiogrāmatā tekstu var jebkurā brīdī nopauzēt vai vēlreiz noklausīties jau dzirdēto, lai to labāk izprastu.
Bērniem, kuriem lasītprasme nav vēl vecumposmam atbilstošā līmenī, audiogrāmatas dod motivāciju censties izprast sižetu, kā arī dod gandarījuma sajūtu par darba “izlasīšanu” skaņu veidā. Šī iemesla dēļ audiogrāmatas ir piemērotas skolēniem ar redzes problēmām, un literatūra kļūst pieejama ar cita formāta palīdzību.
Audiogrāmatu klausīšanās trenē koncentrēšanos, kas ir ļoti svarīga prasme ikvienā situācijā. Audiogrāmatas var attīstīt arī skolēnu radošo domāšanu, ja skolēni tiek motivēti iztēloties dzirdētos stāstus. Turklāt skolotāji var mērķtiecīgi organizēt mācību stundu, piedāvājot detalizētu plānu, – pirms klausīšanās jau iepazīstināt ar galvenajiem varoņiem, notikumiem vai svešvārdiem, organizēt diskusiju pēc stāsta noklausīšanās vai izmantot t. s. pauzes metodi, kad ieraksts tiek apturēts, bet klausītājiem jāizsaka stāsta turpinājums (“Kāds varētu būt stāsta turpinājums?”, “Kā jūs tagad ieteiktu rīkoties galvenajam varonim?”), veidot jaunapgūto vārdu sarakstu u. c.
Vārdu krājuma paplašināšanai: klausoties latviešu tautas pasakas ar pievienoto vārdnīcu, skolēni apgūst retāk dzirdētus vārdus (klēts, ducis, kambaris, aizbraukt precībās). Tos var apspriest klasē un nostiprināt zināšanas, izmantojot retāk lietotos vārdus savos piemēros, stāstos, rakstu darbos.
Interaktīvi uzdevumi: Jutas Stīlas audiogrāmatām par putniņu Tomu pievienotie uzdevumi sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti. Tie lieliski noder kā pārbaudes vai papildu aktivitātes pēc stāstu noklausīšanās un motivē skolēnus aktīvi klausīties. Audiogrāmatas ar interaktīviem uzdevumiem pēc katra stāsta dod iespēju jēgpilni izmantot digitālās tehnoloģijas, kā arī attīstīt skolēnu digitālo pratību. Šādu uzdevumu izmantošana ir arī viena no pašvadītas mācīšanās formām, proti, skolēns pēc stāsta noklausīšanās pats arī pārbauda savas zināšanas, negaidot skolotāja vērtējumu.
Dzejas izpratnes veicināšanai: pie Raiņa krājuma audioformātā “Puķu lodziņš” pievienotās darba lapas ir ērti izmantojamas gan klasē, gan mājasdarbiem. Tās palīdz pārliecināties, cik vērīgi skolēni ir sekojuši līdzi dzejoļiem, kā arī veikt radošos uzdevumus.
Ieteikumi vecākiem
Klausīšanās mājās: audiogrāmatas var kļūt par vakara ieradumu, jo tās var klausīties kopā ar bērnu vai ļaut viņam klausīties patstāvīgi.
Sarunas par dzirdēto: pēc pasaku vai stāstu noklausīšanās pārrunājiet saturu, jautājiet, kas bērnam patika un ko viņš saprata! Tādējādi var attīstīt kritisko domāšanu, prasmi formulēt domas un pilnveidot valodas prasmes. Kopā ar bērnu pārrunājiet, vai dzirdētajā bija kādi jauni vārdi, kuru nozīmi nepieciešams paskaidrot!
Jēgpilna digitālā satura izmantošana: interaktīvie uzdevumi un darba lapas ļauj vecākiem pārbaudīt bērna izpratni par dzirdēto tekstu, vienlaikus pārvēršot mācības par aizraujošu nodarbi.
Ceļā vai atpūtā: audiogrāmatas ir ērts risinājums garākos braucienos vai brīžos, kad bērns vēlas izklaidēties, bet ekrāna laiku gribas ierobežot vai padarīt par jēgpilnu nodarbi.
