Mākslinieka Arnolda Plauža personības šķautnes grāmatā “Peldētājs”
“Peldētājs” ir krāšņa grāmata – no vienas puses romāns, no otras – mākslas darbu albums. Burtiski. Tajā ir arī divu patiešām erudītu cilvēku – Ulda Tīrona un Normunda Naumaņa – viedokļi par grāmatu un tās galveno varoni. Lappuses, kurās kā rotaļājoties spoguļojas mūžs. Leģendāra cilvēka mūžs.
Rakstnieka Paula Bankovska pēdējais, nepabeigtais romāns “Peldētājs. Versija par Arnoldu Plaudi” ir veltīts savdabīgā, provokatīvā mākslinieka, scenogrāfa, kinoscenārista un pedagoga Arnolda Plauža dzīvei un daiļradei. Darbs balstās biogrāfiskos faktos, tomēr vienlaikus nav pilnībā dokumentāls, jo rakstniekam bijis būtiski izpaust arī pašam savu skatījumu gan uz savu varoni, gan laikmetu. “Pieņemsim, ka, rakstīdams par Arnoldu Plaudi, mums pazīstamais Pauls Bankovskis nokāpj pagātnē un tur pirmo reiz satiekas ar savu varoni. Tā ir miruša cilvēka pagātne: viņš nomirst jau pašā grāmatas sākumā – peldot baseinā –, un tagad, jau būdams miris, iznirst no pagātnes “atpakaļ tagadnē kā peldētājs, kurš izšaujas no ūdens, lai ievilktu plaušās gaisu, kā reālistiska, taustāma forma, kas izlaužas no līdzeni plakanās zīmējamā papīra virsmas”,” grāmatas priekšvārdā raksta Uldis Tīrons.
Šī ir pietuvošanās leģendai, interpretācijas par viņa mūžu, kuras gluži kā vientuļš saksofona solo ieskauj lasītāja prātu un padara to atvērtu gan šeit rodamajai teksta versijai, gan gleznu uztveršanai un iepazīšanai. Arnolds Plaudis ir, kā pats saka, “kara laika bērns”, kurš pat padomju okupācijas apstākļos saglabājis brīvdomību, vienlaikus pamanoties funkcionēt un līdzdarboties, tomēr paturēt savu stāju, seju un elpošanas ritmu. Cilvēks, kuru atceras ne vien tuvinieki, bet – un varbūt pat biežāk – viņa skolnieki, draugi, līdzbiedri.
Paula Bankovska romāna teksts balstīts dažādos materiālos un intervijās, atmiņās un tajā, kas atrodams vēl aiz mums ierastās pasaules. “Peldētājs” ir darbs, kurš tapis starp šo un viņu sauli – un kā tāds, tas apbur un savaldzina, kā jau viss, kas saistīts ar noslēpumiem un mazliet pārdabiskā.
Grāmatu papildina Normunda Naumaņa teksts no Arnolda Plauža izstādes kataloga, Gunāra Bindes melnbaltās fotogrāfijas un bagātīgs gleznu, zīmējumu un skiču reprodukciju klāsts, kas ļauj izsekot tam, kā veidojās un nobrieda mākslinieka savdabīgais, unikālais rokraksts.
Pieejama arī e-grāmata.
