Uldis Rozenfelds: Haruki Murakami "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"

2015-05-21

Murakami personīgās pārdomas par savu dzīvi skrienot un rakstot.

Haruki Murakami laikam mierīgi varētu izdot grāmatu par to kā viņš guļ un nešaubos, ka to viņš uzrakstītu tikpat aizraujoši un tikpat pārdomu rosinoši, kā visas viņa grāmatas. Šo ieskaitot.

Es neesmu skriešanas piekritējs. Ne tuvu. Bet, lai cik triviāli šī frāze neskanētu- Murakami manī kaut ko iekustināja. Nu līdz skriešanas ievilkšanai ir patālu, bet kaut kas iekšā ieslēdzās. Laikam tas viņa dziļais un filozofiskais miers, kurā viņš dalījās caur šo grāmatu.

Ļoti personiski, ļoti izjusti un ļoti interesanti. Jā, par skriešanu un gatavošanos skriešanai var uzrakstīt arī interesanti. Pat priekš tādiem neskrējējiem kā es. Interesanti, kā šī grāmata lasītos skrējējiem?

Grāmata ir plāna, tikai ar deviņām īsām nodaļām, kurās rakstnieks dalās pieredzē ar vairāk kā desmit gadus seniem notikumiem, kuros mums, viņa daiļrades cienītājiem, ir iespēja iepazīt viņu kā cilvēku. Kā cilvēku, kurš mērķtiecīgi virzās uz savu nosprausto mērķi, vai tas būtu džeza bārs (te nāk prātā viņa romāns Uz dienvidiem no robežas, uz rietumiem no saules), vai rakstnieka karjera, vai iknedēļas skriešanas treniņi, vai noskrietie maratoni (tagad to skaits laikam tuvojas jau četrdesmit), vai triatlona sacensības, vai ultramaratons…. Lasot viņa pārdomas par pēdējo, likās, ka pats nedaudz skrienu ar viņu šos simts kilometrus. Un visos šajos notikumos viņš sevi parāda tādu, kāds viņš ir. Nu, vismaz viņš tā apgalvo (nav pamata viņam neticēt).

Murakami grāmatas pēcvārdā atzīstas, ka skriešanu šajā darbā izmantojis kā starpnieku, lai mēģinātu tikt skaidrībā ar to, kas šajā laikā (25 gados) viņš ir bijis kā rakstnieks un kā parasts cilvēks. Un laikam jāpiebilst- arī kā skrējējs. Ja jau viņš pats uzsver, ka uz kapakmens viņa nodarbošanos raksturotu divas nodarbes- rakstnieks un skrējējs.

Pēc šāda personīga darba ir sajūta, ka tagad tu Murakami pazīsti ne tikai kā rakstnieku, bet arī kā foršu cilvēku. Ka viņš kļuvis tev kā čoms. Gandrīz vai gribētos ar viņu noskriet kopā kādu īsu distanci. Tā, plecu pie pleca. Neko nerunājot un neko nedomājot. Tāpat kā viņš to dara.

Grāmatas vērtējums: 9/10

Uldis Rozenfelds, baltaisruncis.lv, 21.05.2015.