Didzis Kukainis: OSHO "Vispirms esi, pēc tam tu vari veidot attiecības"

2014-03-17

Ošo paustajam, runātajam un vēstītajam var piekrist, var nepiekrist, to var apšaubīt, to var akceptēt - vienvārdsakot, ar šīm pamācībām var iesākt visu ko, tomēr jāņem vērā, ka pieminot Ošo vārdu vienaldzīgo nav. Par to tad arīdzan ir vēstīts šajā grāmatiņā "Vispirms esi, pēc tam tu vari veidot attiecības". Protams, ne jau tiešā veidā, bet, kā sacīt - starp rindām lasāms.

"Cilvēks piedzimst kā sēkla; viņš var kļūt par ziedu, bet var arī nekļūt. Viss ir atkarīgs no tevis - no tā, ko tu ar sevi dari. No tevis ir atkarīgs, vai tu audz vai ne. Tā ir tava izvēle. [..] Miljoniem cilvēku izlemj neaugt. Viņi paliek sēklas, viņi paliek iespējas, un viņi nekad nekļūst par īstenību. Viņi nezina, kar ir pašrealizācija, viņi nezina, kas ir pašizziņa, viņi neko nezina par būtību. Pilnīgi tukši viņi dzīvo un pilnīgi tukši nomirst. Kā gan viņi var veidot attiecības?"

Un kādēļ cilvēkiem Ošo nepatīk? Ja kāds man jautātu, vai es spētu definēt? Jā, laikam spētu. Un arī šīs grāmatas rindas spēj un apliecina, ka esmu uz pareizās grāmatas satura izpratnes ceļa. Ošo cilvēkiem atklāj viņu kailumu, viņu dvēseles tukšību... Bet tāpat kā trauku var piepildīt, tā arī dvēseli var piepildīt, to ir tikai jāgrib un uz to jātiecas, nevajag saglabāt distanci un izvairīties no kļūšanas par ziedu, par dižu personību, kas veic visai cilvēcei būtiskus darbus, rada dižas mierpilnas un attīstošas idejas... Neaugot, to pat nevēloties, mīlestībai nav trauka, ko piepildīt, tādējādi pasaule kļūst pliekana, vienveidīga un represīva. Tieši tāda, kāda tā ir mūsdienās, kad kā nekad vēl mīlestība ir īpaši nepieciešama. Ošo savā tiešumā, savā patiesumā, savā skarbajā, bet tik dziļi atverošajā valodā uz to visu norāda, bet mēs esam nocietinājušies un nevēlamies ieklausīties.

"Bet parasti ir bailes, jo tev nav nekādas smaržas. Ja tu atklāsi, atvērsi sevi, tu vienkārši smirdēsi. Tu smirdēsi pēc skaudības, naida, dusmām, iekāres. Tevī nebūs mīlestības, lūgšanas un līdzjūtības smaržas."

Vēlieties augt, vēlieties meklēt sevī savu izaugsmes potenciālu, klauvējiet pie savas sirds durvīm, ilgojieties meklēt un pārējais viss taps piemests. Un neatsakieties no Debesu Valstības, kas ir tepat tuvumā, pieejama ikkatram. Jo jau Jēzus saka tieši to pašu, ko Ošo vēsta šai savā darbā: "Vispirms meklējiet Dieva valstību, tad jums tiks dots arī viss pārējais." Šīs grāmatas vadmotīvu varam lasīt arī šajos vārdos: "Vispirms meditē, atrodi pats savu centru. Pirms tu veido attiecības ar kādu citu, izveido attiecības ar sevi - šī ir galvenā prasība, kas jāizpilda. Bez tā nav iespējams nekas. Ar to nav nekā neiespējama."

Grūti jau dažos vārdos vēstīt par tāda liela vīra kā Ošo atstāto vēsti, arī to, kas rakstīta šajā nelielajā grāmatelē. Bet tā tomēr ir vēsts, kurā ir vērts ieklausīties, jo vai tad kādreiz citāds skatījums uz mīlestību un cilvēkiem, kuri mīl nepalīdz arī uz savu dzīvi un attiecībām palūkoties savādāk - atklātāk, atrauti no ikdienas rutīnas, garīgāk? Mums ikdienā par maz garīguma, tādēļ mēs neizprotam arī patiesu mīlestību. Tāpat esam dzimumdzīvi reducējuši līdz bērnu radīšanai, tīri mehāniskai darbībai nākotnes un tautas turpināšanai, tomēr uz to jāpalūkojas kā uz meditatīvu, dziļu atklāsmi sniedzošu praksi. Neparasti, vai ne? Un tad atplaukst arīdzan mūsos mītošā sēkla, pārvērzdamies daiļā ziedā, kas ar savu smaržu atmodina mūsu apziņu, sniedzot pasaulei mūsu ikviena visizcilāko izcilību!

Ošo saka: "Mana pieeja ir nevis noliegt kaut ko, bet gan atvērt, likt apzināties tā vērtību un to izmantot." Un nobeigumā Jēzus vārdi Nikodēmam: "Ja tu nepiedzimsi no jauna, tu nevarēsi ieiet Dieva valstībā," - ja vien tu nepiedzimsi no jauna, ja vien tu nespēsi dzemdēt pats sevi - jaunu skatījumu, jaunu kvalitāti savai enerģijai, jaunu skaņojumu savam instrumentam. Tavā instrumentā mīt lieliska mūzika, bet tev jāiemācās, kā to spēlēt.

Didzis Kukainis, didzis.weebly.com, 16.03.2014.