Didzis Kukainis: Ričards Rors "Kailā tagadne"

2013-10-04

Nesen Apgādā Zvaigzne ABC klajā nākusi mums jau pazīstamā garīgā skolotāja Ričarda Rora grāmata "Kailā tagadne". Autors, kurš ir arī līdzautors zināmajai grāmatai par eneagrammu "Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas", caur šīs grāmatas lappusēm mums vēlas parādīt, iemācīt un beidzot likt paraudzīties uz garīgajām un kontemplatīvajām gudrībām ar mistiķa acīm, aicinot no saviem pleciem nomest dualitātes jeb polaritātes nastu. To ir nepieciešams izdarīt ikvienam cilvēkam, lai sasniegtu patiesu saskaņu un vienotību ar Dievu, Radītāju, Visaugstāko, jo to nav iespējams panākt nekā citādi, kā vien atsakoties no tiesāšanas, vērtēšanas un problēmu aplūkošanas "vai nu - vai" kategorijās. Nepieciešams atvērt garīgās acis, lai gan mēs paši, gan Dievs caur mums uz pasauli var palūkoties neduālistiski.

Ričards Rors un viņa grāmata "Kailā tagadne" atsakās no daiļskanīga neīstuma, tā vietā izvēloties tieši un atklāti mūsdienu sabiedrībai parādīt tos orientierus garīgai izaugsmei, kas ir autentiski piedzīvota un izdzīvota pieredze, kāda tā ir bijusi cauri gadsimtu gadsimtiem jau no Tuksneša tēvu laikiem. Mūsdienu sabiedrībai šī autentiskā pieredze un praktiskas norādes uz tās sasniedzamību ir tik ārkārtīgi nepieciešamas kā vēl nekad, jo mums nemitīgi ir jāaicina ikkatrs celt savu cilvēcīgumu, garīgumu un tuvākā mīlestību caur kontemplāciju, dievišķā sastapšanu, kas nav nekas neiespējams, bet absolūti nepieciešams.

Kas ir tas īpašais, kas uzrunā, lasot  tieši Ričarda Rora vai viņam līdzīgu autoru darbus? Un atbilde slēpjas pavisam vienkāršā faktā - autors skaidri un gaiši pasaka patiesību, to neizskaistinot vai tai kaut ko neatņemot. Autors nevis mēģina būt objektīvs, bet ir objektīvs, nevis piesedzot institucionālās reliģijas trūkumus, bet tos līdz kailumam tieši atsedzot. Šādus piemērus varētu minēt vēl un vēl, par tiem gana daudz ir vēstīts arī šajā darbā. Ričards Rors nevienu un neko netiesā un nenosoda, viņš meklē iespējas celt tiltus, izpētot, analizējot, piekrītot vai noraidot kādas idejas. Autors caur šīs grāmatas lappusēm mums, tās lasītājiem, pavēsta, ka būtiskākais jebkurā jautājumā slēpjas apstāklī, vai mēs pret to attiecamies taisnīgi, patiesi, godīgi, personiski un finansiāli atbildīgi, attiecībās esot uzticīgi mīlestībai un pazemībai. Mēs nedrīkstam noslāņoties liberālajos vai konservatīvajos, jo tas ir šaurs skatījums, mums ir jātiecas būt ar radikālu iztēli, bagātam ar spēju iesaistīties ar apkārtējo sabiedrību dialogā un tāpat jāspēj pat iestāties pret tradicionālo apkārtējo kultūru. Ja izlasāt pretrunas šajos teikumos, tad tieši tas ir tas, ko autors māca pārvarēt caur šīs grāmatas lappusēm, nonākot vienotībā ar garīgumu, Dievišķo un nevis eksistēt kā cilvēkam, bet par tādu kļūt. Par cilvēku, kurš Kristus mīlestībā aptverts, aptver dialogā ikvienu, lai neviens netiktu atstumts, nesaprasts un nepaliktu neietverts šajā Kristus paustās vēsts gaismā.

Daži aizdomāšanās vērti citāti no šīs brīnišķīgās grāmatas:

"Patiess garīgums nenozīmē meklēt perfektumu, kontroli vai ceļu uz nākotnes pasauli. Tas nozīmē meklēt vienotību ar dievišķo tagad."

"Liela daļa reliģisku cilvēku nespēj brīvi domāt, jo viņu reliģija tiem ir mācījusi, ka ir jāveido noteikta kārtība, lai viņi būtu ticīgi, paklausīgi un uzticami Dievam. [..] Pārsteidz fakts, ka Jēzus atsķirībā no citiem reliģiju dibinātājiem Dievu atrada nekārtībā un nepilnībā. Viņš mācīja, ka arī mums tas ir jāspēj, jo citādi mēs nekad neradīsim mieru uz šīs zemes. Minētais fakts padara Jēzu neiederīgu lielākajā daļā laikmetu un kultūru, un tādēļ lielākā daļa cilvēku tā arī nekad nav spējuši uztvert Viņa labo vēsti, kas aicina pilnībā pārveidot apziņu. Šī nespēja izprast Viņa mācības jēgu un tās nesto patiesību, kuru var pieredzēt, rada reliģiskās problēmas mūsdienās."

"Klātbūtne tiek piedzīvota, ņemot tiešu dalību un pārsniedzot prāta robežas. Prāta dabā ir vēlme tiesāt, kontrolēt un analizēt, nevis redzēt, izgaršot un mīlēt. Tieši tādēļ tas nevar būt klātesošs un dzīvot kailajā tagadnē. Prāts grib kaut ko darīt, un tam patīk visu analizēt. Lai šo spēli apstādinātu, mums vienkārši ir nepieciešams miers un klusums. Klusēšana vienmēr ir bijusi Dieva valoda. [..] Praktiskā līmenī klusums un Dievs tiek pieredzēts vienlaikus - pat kā viens un tas pats. Visbeidzot, tu arvien vairāk vēlies būt klusumā."

"Lielākā daļa no Viņa [Jēzus - D.K.] laikabiedriem palaida garām to reālo Klātbūtni, kas bija viņu vidū. Vairums no viņiem bija reliģiski apzinīgi cilvēki jeb, kā mēs šodien teiktu, "praktizējoši kristieši". Viņi meklēja reliģiju, bet Jēzus bija tikai cilvēks. Viņi krāja mantas nākamajai pasaulei, bet Viņš tikai dzīvoja un runāja par to, kas atradās Viņa priekšā, - par putniem, puķēm, cilvēkiem un ciešanām. Mūžība ir klātesoša nepārtraukti, un garīgie skolotāji mums ir izveidojuši ceļu, lai mēs spētu ienirt mūžības plūdumā tagad un visos laikos. Šo garīgo skolotāju atziņa ir nemainīga: "Ja tu to esi pieredzējis tagad, ar tevi tas būs mūžībā." Tādēļ viņi arī nebaidās no nāves vai kādas tiesas. Ja Dievs mani tagad mīl bez nosacījumiem, tad kādēļ lai vēlāk Viņš mainītu savu mīlestību?"

Didzis Kukainis, didzis.weebly.com, 03.10.2013.