Fonds "Latvijas vēstures mazā bibliotēka" prezentē grāmatu par Latvijas - Krievijas vēstures aspektiem

2010-10-08

Pirmdien, 11. oktobrī Rīgā Latvijas Nacionālajā teātrī "Fonds "Latvijas vēstures mazā bibliotēka"" prezentēja grāmatu "Eiropa: Latvijas un Krievijas 1920. gada Miera līgums. Dokumenti, liecības un atziņas". Grāmatas autors ir vēstures doktors Arturs Puga.Pirms 90 gadiem, 4. oktobrī notika Latvijas Republikas un Padomju Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līguma ratifikācijas rakstu apmaiņa, un 9. oktobrī tika izdots Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa parakstītais Latvijas valdības paziņojums par miera noslēgšanu. Miera līgums kļuva par vienu no stūrakmeņiem Latvijas valsts izveidē.

Pirmdien, 11. oktobrī Rīgā Latvijas Nacionālajā teātrī „Fonds „Latvijas vēstures mazā bibliotēka”” prezentēja grāmatu „Eiropa: Latvijas un Krievijas 1920. gada Miera līgums. Dokumenti, liecības un atziņas” . Grāmatas autors ir vēstures doktors Arturs Puga .
Pirms 90 gadiem, 4. oktobrī notika Latvijas Republikas un Padomju Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līguma ratifikācijas rakstu apmaiņa, un 9. oktobrī tika izdots Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa parakstītais Latvijas valdības paziņojums par miera noslēgšanu. Miera līgums kļuva par vienu no stūrakmeņiem Latvijas valsts izveidē.

Grāmata stāsta par jaunās Latvijas valsts sarežģīto starptautisko stāvokli 1920. gadā, kad Brīvības cīņās tika pabeigta Latvijas teritorijas atbrīvošana no ārvalstu militārajiem spēkiem un bija svarīgi noregulēt attiecības ar Padomju Krieviju, lai izbeigtu kara stāvokli un nospraustu Latvijas – Krievijas robežas. Pētījums vēstī par Latvijas – Krievijas miera sarunu procesu un līguma noslēgšanu. Miera līgums veicināja Latvijas valsts starptautisko de iure atzīšanu. Tas aizvien ir viens no galvenajiem Latvijas valsts tiesiskās doktrīnas pamatiem un būtiskākajiem argumentiem Latvijas valsts tiesiskās turpināšanās nodrošināšanā. Plašāk par grāmatu prezentācijā stāstīs tās autors Arturs Puga.
Grāmata tapusi ar Apgāda „Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētājas Vijas Kilblokas laipnu atbalstu.
 
Doma par „Fonda „Latvijas vēstures mazā bibliotēka”” dibināšanu rodas apstākļos, kad sabiedrībā arvien vairāk ir aktualizējies jautājums par nacionālo identitāti un tās nākotni. Kā zināms, vēsture ir šīs identitātes būtiskākā daļa. Turklāt vēsture bieži tiek politizēta, kas noved pie tās skaidrojuma sadrumstalošanas un marģinalizācijas. Vēsturiskie notikumi tiek interpretēti saskaņā ar šābrīža politisko konjunktūru, kā rezultātā veidojas nācijas vēsturiskās retrospektīvas izkropļošana.
 
Fondu nodibinājusi domubiedru grupa – Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta direktors, asociētais profesors Henrihs Soms, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors, Biznesa augstskolas „Turība” asociētais profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, vēstures doktors Guntis Zemītis un Latvijas Universitātes profesors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais vēstures doktors Inesis Feldmanis, viņš arī fonda valdes priekšsēdētājs.
 
Fonda stratēģiskā redzējuma pamatu veido koncepts „Nācija. Valsts. Eiropa.”, kas arī nosaka tā turpmākās darbības aprises – stiprināt izpratni par nācijas un Latvijas valsts izveidi, tās pastāvēšanas zīmīgākajiem notikumiem; skaidrot vēstures politizācijas negatīvās sekas; uzsvērt vēstures nozīmi nācijas identitātes veidošanā saskaņā ar Eiropas vērtībām un tradīcijām.
 
Fonda dibinātāji savu mērķu sasniegšanai cer apvienot gan vēsturniekus, gan citu nozaru ekspertus un speciālistus, kā arī piesaistīt finanšu resursus, lai atbalstītu projektus Latvijas nacionālās vēstures izpētes un izglītības jomā.
Nākotnē grāmatas par dažādām ar vēsturi saistītām tēmām plānots izdot reizi ceturksnī. Vēsturnieki cer, ka to lasītāji būs ne vien nozares speciālisti, bet arī citi interesenti.

Lasītāju atsauksmes

Iesaki draugiem