Intervija ar romāna "Klejotāja" autori Stefaniju Meieri

2010-03-10

1. Kas Jūs iedvesmoja radīt "Klejotāju"?Būtībā doma, kas vēlāk izveidojās par Klejotāju, radās garlaicības dēļ. Es braucu no Fēnikas uz Soltleiksitiju cauri pasaules visgarlaicīgākajam un vienmuļākajam tuksnesim. Esmu pa to braukusi daudzas reizes un lai, to darot, nesajuktu prātā, stāstu sev stāstus. Man nav ne mazākās nojausmas, kāpēc uzdzirkstīja dīvainā doma par citplanētieti, kas nolaupa cilvēka ķermeni un, par spīti nesējas protestiem, iemīlas viņas draugā. Biju tikusi stāsta vidū, kad to sapratu. Šāds sižeta pavērsiens piesaistīja manu uzmanību un es vairs nespēju atteikties no idejas par sarežģīto mīlas trijstūri. Piefiksēju stāsta aprises piezīmju grāmatiņā un tiklīdz tiku pie datora "apaudzēju ar miesu". Klejotāja, iecerēta kā neliels papildus projektiņš ar ko nodarboties Aptumsuma rediģēšanas starplaikos, izvērtās par darbu, no kura nespēju novērsties līdz tas bija gatavs.

1. Kas Jūs iedvesmoja radīt " Klejotāju"?

Būtībā doma, kas vēlāk izveidojās par Klejotāju, radās garlaicības dēļ. Es braucu no Fēnikas uz Soltleiksitiju cauri pasaules visgarlaicīgākajam un vienmuļākajam tuksnesim. Esmu pa to braukusi daudzas reizes un lai, to darot, nesajuktu prātā, stāstu sev stāstus. Man nav ne mazākās nojausmas, kāpēc uzdzirkstīja dīvainā doma par citplanētieti, kas nolaupa cilvēka ķermeni un, par spīti nesējas protestiem, iemīlas viņas draugā. Biju tikusi stāsta vidū, kad to sapratu. Šāds sižeta pavērsiens piesaistīja manu uzmanību un es vairs nespēju atteikties no idejas par sarežģīto mīlas trijstūri. Piefiksēju stāsta aprises piezīmju grāmatiņā un tiklīdz tiku pie datora “apaudzēju ar miesu”. Klejotāja, iecerēta kā neliels papildus projektiņš ar ko nodarboties Aptumsuma rediģēšanas starplaikos, izvērtās par darbu, no kura nespēju novērsties līdz tas bija gatavs.     

2. Vai rakstīt Klejotāju, Jūsu pirmo romānu pieaugušajiem, bija savādāk nekā jauniešu romānus? 

Nebūt nē. Līdzīgi kā Krēslas sērijā (un tas ir vienīgais, ar ko Klejotāja līdzinās Krēslas sērijai !) Klejotāja ir stāsts, ko ar prieku stāstīju pati sev. Mana personīgā izklaide ir tas, kāpēc kāds stāsts tiek pabeigts. Kamēr rakstu, nedomāju par citu auditoriju kā vien pati par sevi; viss cits var pagaidīt līdz rediģēšanai.  

3. Klejotāju uzskatāt par zinātniskās fantastikas romānu cilvēkiem, kam nepatīk zinātniskā fantastika. Vai varat paskaidrot kāpēc?

Klejotāja nešķiet īsts zinātniskās fantastikas romāns; tā pati pasaule, jūsu ķermenis, emocijas cilvēku sejās jums līdzās. Stāsts sakņojas šajā pasaulē, bet ar nelielām atšķirībām. Ja stāstus par citplanētiešiem nebūtu pieņemts uzskatīt par zinātnisko fantastiku, es Klejotāju nepieskaitītu šim žanram.      

4. Klejotājā ir daudz iekšēju dialogu starp Kleo, stāstītāju, dvēseli – uzbrucēju un Melāniju – cilvēku, kura ķermenī iemājo Kleo. Katram tēlam piemīt viņam vien raksturīga balss un iekšēja cīņa. Vai tas bija liels izaicinājums radīt divus tēlus, kas dzīvo vienā ķermenī, tomēr nezaudē savu es un būtību.  

Kleo un Melānija bija ļoti atšķirīgas kopš pirmā viņu radīšanas brīža; man nebija ne mazāko grūtību ar viņu dažādības atainošanu. Melānija ir upuris – viņa ir tā, ar ko mums, cilvēkiem, būtu jāidentificējas; tai pašā laikā viņa ne vienmēr ir visapbrīnojamākais tēls.

Viņa var būt dusmīga, vardarbīga un nežēlīga. Kleo ir uzbrucēja, zagle. Viņa nav līdzīga mums, pat nav mūsu sugas pārstāvis. Lai kā, viņa ir kāds, kam vismaz es vēlētos līdzināties. Viņa daudzos veidos ir labāka persona par Melāniju, bet reizē arī vājāka. Patiesībā atšķirība starp šiem tēliem ir šī stāsta sāls. Ja viņas tādas nebūtu, nebūtu nekādas jēgas to rakstīt.

5. Vai rakstīšanas laikā Jūs pārsteidza  kāds no tēliem?

Rakstot mani tēli mani nemitīgi pārsteidz, un tas man patiešām patīk. Kad tēls atsakās darīt to, ko esmu ieplānojusi, zinu, ka viņš ir dzīvs. Daži tēli pret mani izturējās gluži vaļīgi. It sevišķi viens, kam bija paredzēts atrasties ļaundaru pulkā. Kaut kādā veidā viņš zināja, ka ir kaut kas vairāk par to, un es nevarēju apturēt viņa metamorfozes. 

6. Krēslas sērija izraisīja interesi  pieaugušo lasītāju vidū. Vai domājat, ka Klejotāja aizraus jaunākās paaudzes lasītājus?

Jaunieši patiešām ļoti interesējās par Klejotājas iznākšanu. Nešaubos, ka viņi joprojām veidos manu lasītāju lielāko daļu. Man patīk izpludināt robežlīnijas starp dažādiem žanriem un kategorijām. Radusies manā galvā, grāmata neietilpst nekādās robežās. Ceru, ka Klejotāja  turpinās Krēslas sēriju iesākto darbu:  rādīt, ka labs stāsts neattiecas ne uz kādiem demogrāfijas ierobežojumiem!

7. Kā Jūs jūtaties piedzīvojusi tik lielu popularitāti ar Krēslas sēriju? Kā tā ir mainījusi Jūsu dzīvi?

Mani joprojām šokē manu grāmatu panākumi. Es to neuzskatu par dāvanu un neiekļauju savas dzīves nākotnes plānos. Tas patiešām sajūsmina un es par to priecāšos un būšu pateicīga  kamēr vien tas tā turpināsies.

Vienmēr sevi esmu uzskatījusi galvenokārt par māti, tāpēc kļūšana par rakstnieci manu dzīvi pārlieku neizmainīja, izņemot to, ka man ir vairāk jāceļo un ir mazāk brīvā laika. 

8. Kādus pieaugušo autorus Jūs pati lasāt?

Visu savu mūžu esmu lasījusi pieaugušo autorus. Augot tapu par negausīgu lasītāju – jo biezāka grāmata jo labāk: Lepnums un aizspriedumi, Vējiem līdzi, Šanāras zobens, Džeina Eira, Rebeka un citi  . Esmu patiesa Orsona Skota Kārda un Džeinas Ostinas fane. Nevaru iztikt ne gadu tos nepārlasījusi.

Lasītāju atsauksmes

Iesaki draugiem