Pagājušo gadu Latvija

2009-12-01

Grāmata visiem, kas vecāki par divdesmit. Mēs šeit kopā dzīvojām - stāvējām rindā pie Minskas vai cita lielveikala, lai nopirktu ikdienas pārtiku, meklējām blatus, lai dabūtu jauno Ziedoņa dzejoļu grāmatiņu, gājām paši skolā un laidām savus bērnus uz skolu. Un jautājums nav par to, vai mēs gribētu tā dzīvot arī tagad. Šī ir atmiņu grāmata."Klau, vai atceries..." Jā, un mēs atceramies, tāpēc ka gadu desmitus gandrīz nekas nemainījās - konditorejas veikaliņš bija Vaļņu ielā, parakstāmās literatūras grāmatnīca Stučkas ielā, garais gastronoms Ļeņina ielā, baltmaizes kukulītis maksāja 22 kapeikas, bet biļete autobusā - 5 kapeikas.

Grāmata visiem, kas vecāki par divdesmit.
Mēs šeit kopā dzīvojām – stāvējām rindā pie Minskas vai cita lielveikala, lai nopirktu ikdienas pārtiku, meklējām blatus, lai dabūtu jauno Ziedoņa dzejoļu grāmatiņu, gājām paši skolā un laidām savus bērnus uz skolu. Un jautājums nav par to, vai mēs gribētu tā dzīvot arī tagad. Šī ir atmiņu grāmata.
„Klau, vai atceries...” Jā, un mēs atceramies, tāpēc ka gadu desmitus gandrīz nekas nemainījās – konditorejas veikaliņš bija Vaļņu ielā, parakstāmās literatūras grāmatnīca Stučkas ielā, garais gastronoms Ļeņina ielā, baltmaizes kukulītis maksāja 22 kapeikas, bet biļete autobusā – 5 kapeikas.

Grāmata visiem, kas jaunāki par divdesmit.
Mūsdienu jaunatne, kura pasūta biļetes internetā, lai aizlidotu uz gandrīz vai jebkuru pasaules malu, ir patiesi izbrīnīta: „Mammu, tu saki – nedrīkstēja braukt uz ārzemēm? Bet atpūsties, ekskursijā arī ne? Kādas anketas, un kas tā tāda instruktāža? Kāpēc tu saki – izsviesti importa zābaki, nevis izlikti veikalā pārdošanai? Tālsarunu automāti? Galvenajā pastā?” Viņiem šī dzīve šķiet mazliet eksotiska, kurioza un brīžiem pat neticama.

pag.g.latv.74.-75_300.jpg - 57.63 KB
Liela daļa padomju laiku lietu – melnā, perlamutra vai rozīgā Rīgas porcelāna kafijas servīze, Straumes dzirnaviņas un mikseris, veļas mašīna Rīga ar Centu, pamatīgā sekcija Imanta vai Renāte ar mīksto mēbeļu atpūtas stūrīti, radiola Rigonda vai Simfonija, vecais, mīļais Vefiņš... – pēc eiroremonta dzīvokļos nereti aizgājušas uz neatgriešanos. Grāmatas veidotāji centušies parādīt kaut mazu daļu no aizejošo laiku priekšmetiem. Savukārt sadzīve, svētku brīži un pilsētvide, kas fiksēta fotogrāfijās un to laiku atklātnēs, cerams, atsauks atmiņā katra lasītāja personīgi piedzīvoto.
Vēl grāmatā – anekdotes, kas ir neatņemama tā laika sastāvdaļa, un pastāstiņi iz dzīves par to, kā brīvprātīgi obligāti Oktobra svētku demonstrācijā gājām, kā studējām, kā kolhozu talkās piedalījāmies... Dzīve – tāda, kāda tā bija. Mums daudziem tik līdzīga!
Brīnišķīga dāvana sev, radiem, draugiem, vienaudžiem.
Par to, kā dzīvojām, no kā iztikām, ko apsmējām, par ko priecājāmies tolaik – padomju Latvijā, arī Tev, dārgais lasītāj, droši vien būs kas piebilstams.

pag.g.latv._72-73_300.jpg - 58.99 KB
Laimīgu Jauno gadu un Vieglu garu, grāmatu lasot!

P.s. Piedodiet, aizmirsu piebilst – grāmatas beigās – samērā detalizēta būtiskāko notikumu hronoloģija LPSR 45 gadu garumā. Tā ka, ja nu kas piemirsies, šeit atrodama arī informācija.
Ar cieņu Gundega Sēja

Lasītāju atsauksmes

Iesaki draugiem