Autora Džeimsa Redfīlda komentārs par grāmatu "Selestīnas pravietojumi"

2009-11-11

"Ja esat atšķīris šo grāmatu "Selestīnas pravietojumi", tad jūs, ļoti iespējams, jūtat, ka cilvēces kultūras plašumos kaut kas sarosās: jūsu maņās kaut kas notrīs un paveras kādas durvis uz dzīves noslēpumiem. Daudzi komentatori ir nosaukuši to par jauna pasaules uzskata veidošanos vai neskaidrības posmu, kad tiek uzdoti visai cilvēcei svarīgie jautājumi. Taču es pats domāju, ka mūsu intuitīvi nojaustais iesniedzas daudz dziļāk.

"Ja esat atšķīris šo grāmatu " Selestīnas pravietojumi", tad jūs, ļoti iespējams, jūtat, ka cilvēces kultūras plašumos kaut kas sarosās: jūsu maņās kaut kas notrīs un paveras kādas durvis uz dzīves noslēpumiem. Daudzi komentatori ir nosaukuši to par jauna pasaules uzskata veidošanos vai neskaidrības posmu, kad tiek uzdoti visai cilvēcei svarīgie jautājumi. Taču es pats domāju, ka mūsu intuitīvi nojaustais iesniedzas daudz dziļāk.

Tas iesniedzas uzskatu par kosmosa vēsturi un mūsu kā cilvēku pašuztveres pašā būtībā. Tas jāuzskata par cita dzīvesveida atklāšanu, kas būtu izteikti garīgs, bet vienlaikus nav nedz antizinātnisks, nedz antirevolucionārs un nav atkarīgs no kādas reliģiskās tradīcijas. Tam nepieciešamas pārmaiņas mūsu ikdienas pieredzē attiecībā uz transcendentālo, neņemot vērā tradīcijas, kurās esam uzauguši.

Pašlaik notiekošais ir kas vairāk par atmošanos, dabisku mūsu iedzimtā potenciāla, smadzeņu neizmantoto daļu realizēšanu. Viss norit pavisam spontāni – kā dabiskas sekas visiem atklājumiem, kas meklējumos izdarīti iepriekšējos laikmetos.

Šodienas “Ahā!” ietilpst tajā pašā atklājumu kategorijā, kas aizsākās ar šokējošo novērojumu ļoti, ļoti sen, ka mūsu ciltsbrāļi patiešām nomirst, un kas nozīmē – mēs arī reiz nomirsim. Tas pamodināja mūs no pirmatnīgās snaudas. Mūsu spēja palikt nomodā palielinājās vēl vairāk, kad izpaudām attēlošanas prasmi uz alu sienām, uzsākot pirmos mākslinieciskos pasaules atspoguļojumus. Šī apzināšanās tika īstenota pilnībā ar drosmīgu objektivitātes izjūtu, ko ieguvām, kad tika “izgudrota” zinātne. Visas šīs darbības pamazām tuvināja mūs reālajam cilvēka stāvoklim, ko tik ļoti gribam aizmirst: faktam, ka atrodamies šajā dzīvē bez īstas skaidrības, kāpēc.

Tieši šāds “atmodinātākais” stāvoklis rosina pašreizējo garīgās apziņas izpēti. Mēs uzdodam tos pašus mūžsenos jautājumus. Kāpēc mēs esam šeit? Uz kurieni dodamies? Kāpēc mana darbošanās ir daļa no tā visa? Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tagad aizvien vairāk cilvēku uzdod šos jautājumus. Un beidzot sāk parādīties atbildes.

Vislieliskākais ir tas, ka meklējumu rezultātā šīs atbildes ir mazāk abstraktas, bet vairāk saistītas ar reālo dzīvi. Mēs spējam pierādīt sev šīs atbildes. Esam šeit, lai pieredzētu un kļūtu par daļu no tā, ko es uzskatu par mistisku “evolucionāro” plūsmu, kura noslēgs visu kosmosa, dzīves un arī cilvēces kultūras evolūciju tādā veidā, kas vienmēr ir bijis neizbēgams. Taču es šobrīd pārāk steidzos. Labāk būs apstāties un ļaut jums pašiem izlasīt šo grāmatu."

Lasītāju atsauksmes

Iesaki draugiem