Lauras Vinogradovas “Upe” saņem Eiropas Savienības Literatūras balvu!

2021-05-18

Šāgada Eiropas Savienības Literatūras balvas nominantu sarakstā bija četri autori no Latvijas: Laura Vinogradova ar darbu “Upe”, Jana Egle ar krājumu “Dzimšanas diena”, Rasa Bugavičute Pēce ar garstāstu “Zēns, kurš redzēja tumsā” un Svens Kuzmins ar stāstu krājumu “Hohma”.

Šodien notika lielā Eiropas Savienības Literatūras balvas pasniegšanas ceremonija, kur attālināti tika paziņoti laureāti no katras valsts. ES Literatūras balvas žūrijas priekšsēdētājs, rakstnieks Arno Jundze nosauca laureāti no Latvijas un tā ir Laura Vinogradova!

Viņas darbs “Upe”, tāpat kā stāstu krājums “Izelpas”  ir teksti, kas saasina lasītāja jūtas un domas, kuras neatstājas vēl ilgi pēc tam, kad pāršķirta grāmatas pēdējā lappuse. Savukārt L. Vinogradovas bērnu grāmatas “Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūcesbērnu”, “Mežpasakas. Par Zalktēnu un stirnu meitenēm” un “Snīpulītis no Snīpuļciema” ir mīlētas un lasītas, jo sniedz nemākslotu sirsnību un bez jelkādas didaktikas rāda laipnas attiecības starp visām dzīvajām būtnēm.

Līdz šim Eiropas savienības Literatūras balvu saņēmuši trīs latviešu rakstnieki: Inga Žolude par stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam” (2011), Jānis Joņevs par romānu “Jelgava 94” (2014) un Osvald Zebris par romānu “Gaiļu kalna ēnā” (2017).

Eiropas Savienības Literatūras balva tiek piešķirta, lai akcentētu radošumu un daudzveidību Eiropas mūsdienu daiļliteratūras jomā, veicinātu literatūras apriti Eiropā un rosinātu interesi par dažādu tautību autoru darbiem. Žūrijas izvēlētu uzvarētāju darbi (pa vienam katrai valstij no tām, kas piedalās konkursā rotācijas kārtībā) sasniegs plašāku starptautisko sabiedrību un uzrunās lasītājus ārpus valodas un nācijas nospraustajām robežām.

Eiropas Savienības Literatūras balva dibināta 2009. gadā, un to ik gadu, pateicoties Eiropas Komisijas ierosinājumam un atbalstam, organizē Eiropas Rakstnieku padome, Eiropas Grāmatizdevēju asociācija un Eiropas grāmattirgotāju asociācija, rotācijas kārtībā ik gadu rosinot virkni Eiropas valstu izvērtēt jauno autoru darbus un nominēt literāri spilgtākos. Būtisks autoru izvēles kritērijs ir pirmā darba klajā nākšana pēdējo piecu gadu periodā, Eiropas kultūras dimensijas atklāšana prozas darbā un literārais radošais potenciāls darba turpināšanai literatūrā.