Numur 1 Lietuvā – “Silva rerum III”
2015-02-22
Mākslas zinātnieces un rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites lieliskais vēsturiskais romāns “Silva rerum” Lietuvā piedzīvojis neskaitāmus papildu metienus, bet autore saņēmusi daudzas literārās godalgas, to skaitā Jurgas Ivanauskaites literāro prēmiju, kā arī lasītāju mīlestību.
Latviešu lasītāji LTV šova “Lielā lasīšana” ietvaros
romānu “Silva rerum” iebalsoja 100 mīļāko grāmatu
sarakstā. “Silva rerum II” Lietuvā kļuva par Gada grāmatu
2011, bet “Silva rerum III” jau tūlīt pēc iznākšanas piedzīvoja
vairākus papildu metienus.
Šā gada Viļņas Grāmatu svētkos redzējām, ka “Silva rerum III” gada
garumā kopš iznākšanas ir pārdotāko grāmatu topā. Nule romāns
izdots arī latviešu valodā.
Romāna trešo daļu var lasīt arī atsevišķi no
pirmajām, tomēr vajag ļaut sev literāro baudījumu un lasīt
visas romāna daļas: valoda ir bagātīga un poētiska, varoņu
kaislības – negantas, bet notikumi sasaucas arī ar Latvijas
vēsturi.
“Silva
rerum III” galvenais varonis ir Kazimiera mazdēls,
Jona Izidora dēls Petrs Antans Norvaiša no Milkantiem. Apsviedīgs,
viltīgs un izmanīgs, Petrs dzīvo ērtu, pārtikušu dzīvi un mazliet
pat tā kā sliecas uz rāmu garīgu un miesīgu aptaukošanos. Petrs
nejūsmo par senču varoņdarbiem, varētu sacīt, ka viņam ir viens
vienīgs dievs un tā veidols ir zeltā kalts. Petra paštaisnums ļāvis
viņam pacelties pāri paša ģimenei, izmanība padarījusi bagātu un
mierīgā dzīve izlaidusi. Taču viņam lemts kļūt par liecinieku
Radvilu dzimtas drāmai un pat kalpot tajā par uzticības personu.
“Klusēšana – zelts,” sev saka Petrs, taču nedz klusēšana, nedz
veselais saprāts nepalīdz brīdī, kad notikumi pavēršas neparedzētā
virzienā un varoņi mēģina no īstenības paglābties Kabalas un
alķīmijas gudrībās... Jūtas, kurām nav pavēlnieka, var nodarīt
vairāk posta, nekā lielais Viļņas ugunsgrēks, bet arī to Petrs
uzzina par vēlu.
Šoreiz rakstniece balstījusies uz reāliem notikumiem un
biogrāfijām, savijot tās maģiskā vēstījumā par dzimtas
mantojumu, postošām kaislībām, nemierīgiem rēgiem un nerimtīgiem
dzīvajiem, Viļņu un Nesvīžu, īstenību un zemapziņu, jūdaismu un
libertīniem, arhitektūru, teātri un uguns stihiju – un “Silva rerum
III” ar to ieguvis papildu šarmu un vēsturisku patinu.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.