Franču rakstnieka skarbais krimiķis

2015-09-28

Jau ar pirmā franču rakstnieka Bernāra Miņjē romāna “Melnais taurenis” iznākšanu latviešu valodā īsteniem kriminālliteratūras cienītājiem bija “āķis lūpā” un viņi iegaumēja rakstnieka vārdu.

Grāmatas galvenie varoņi – izmeklētājs Martēns Servazs un viņa pretnis, sociopāts, daudzkārtējs slepkava un īstens ļaundarību ģēnijs Juliāns Irtmans – ar savām dīvainībām un vienlaikus neparasto garīgo spēku saistīja un burtiski nobūra lasītājus, kuri aizrautīgi sekoja abu cīņai. Tikko iznācis nākamais slavenā franču rakstnieka romāns “Aplī” , un arī tajā sastapsiet abus jau iepazītos galvenos varoņus. Tiesa, bez viņiem romānā ir vēl daudz citu darbojošos personu, un, tāpat kā iepriekšējā grāmatā, arī šeit notiek dažas biedējošas slepkavības un cilvēku nolaupīšanas. Bernāra Miņjē stilīgā, franciski smalkā un brīžiem saltas šausmas uzdzenošā stāstījuma maniere un asprātīgi austais noziegumu raksta vijums ar sekojošo tikpat smalko atšķetinājumu padarījis rakstnieku par kulta personu dzimtajā Francijā. Viņš saņēmis COGNAC kriminālromānu balvu, vairākas reizes nominēts ELLE lasītāju balvai, viņa jaunos darbus gaida ar nepacietību.

Martēns Servazs negaidīti saņem ziņu no reiz mīlētas sievietes – Mariannas dēls apsūdzēts slepkavībā, un viņa lūdz Servazu uzņemties izmeklēšanu. Slepkavības vieta ir krāšņi noformēta. Nogalinātās sievietes mājā deg gaisma, skan Mālera mūzika, spoži izgaismotajā baseinā peld lelles... un vannā, sasieta un neapšaubāmi mirusi, atrasta mājas saimniece, elitārās Marsakas koledžas pasniedzēja Klēra Dimāra. Klēra ir jauna un skaista sieviete ar ļoti brīviem uzskatiem, un Mariannas dēlam Igo ar pasniedzēju bijušas tuvas attiecības. Tāpēc vietējā policija sliecas jaunekli uzskatīt par vainīgo. Aplūkojis izskaistināto nozieguma vietu, Servazs drīzāk gatavs ticēt Igo nevainīgumam – spocīgā nāves aina norāda uz aukstu, nežēlīgu apdomu, slima prāta būvētu realitāti. Kaut ko tādu varētu paveikt vienīgi Juliāns Irtmans, nevis iemīlējies students.

Tikmēr kādā slepenā, pat pašai nezināmā vietā nolaupīta jauna sieviete cenšas palikt dzīva. Viņa cer, ka kāds atminēs, kur nolaupītājs viņu ieslodzījis... un ka tas notiks agrāk, nekā viņa būs briesmonim apnikusi. Pretējā gadījumā viņa nekad vairs neredzēs saules gaismu...

Rūpīgi plānoti, neizprotami brutāli noziegumi, neatbildētas jūtas, seni pārpratumi un aizvainojumi savijas teju neatšķetināmā rakstā, un pat izmeklētājam Servazam ir grūti saprast, kurš diedziņš jāpavelk.

No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.