Ilze Lipska: Estere Blūma "Alu sievietes nekļūst resnas"

2015-01-15

Paleodiēta... Man šķiet, nebūtu melots, ja teiktu - tā šobrīd ir populārākā diēta pasaulē, kur tik skaties - paleo receptes priekšā. Nu arī latviešu lasītājam ir iespēja iepazīties ar šīs diētas "bībeli" , un pašam izvērtēt - ir tur kaut kas derīgs vai nav. Es jau kādu laiku domāju - vai pasūtīt kādu grāmatu vai ne, lai iepazītos tuvāk, bet lielais gaļas daudzums mani ir atturējis, bet - ja jau tagad ir iespēja izlasīt latviski - kāpēc ne?

No vienas puses  - absolūti šausmīga grāmata, kad iedomājos - un kāds šo tiešām lasa kā Bībeli - ticot pilnīgi visam. No otras puses - kurš tad tā lasa, ne? Un ir jau vesels saraksts ar lietām, kurām jāpiekrīt pat ja pats pamatarguments, kāpēc mums jāēd kā alu cilvēkiem, nerada uzticamību - kaut vai par pārtikas kvalitāti, dārzeņiem, pārāk lielo, nevajadzīgo miltu patēriņu...

Kaitināja gan pārāk bieži lietotais vārds - elegantā paleodiēta.  Tā vien šķita, ka šajā diētā pats galvenais ir nevis veselība, nevis pašsajūta, bet ka tā ir eleganta. (Uzreiz iztēlojos to pēc elegances alkstošo mērķauditoriju....) Un ja gribi būt elegants, tev jāēd kā alu cilvēkam. Un tu noteikti gribi būt elegants! Kurš gan grib būt prasts, ne? Protams, mēs jau saprotam, ka neviens mums negatavojas mācīt, ka jāizmet plīts un blenderi un trauki, lai autentiskāk atgrieztos senatnē, nē, runa ir tikai par produktiem, kurus mums jāēd, un savā ziņā pasakiet vēl, ka nepiekrītat - mums būtu jāēd viss tas, ko varam atrast/sastapt dabā. Ļoti saīsinot un vienkāršojot - neēst neko, kas satur mistiskas n-tās sastāvdaļas, ko ēdieniem pievieno pulverveidā no burciņām. Ignorējot elegantumu - nu zelta vārdi, ne? Nesen viena draudzene bija ciemos, prasīju viņai, kas pa šiem gadiem Latvijā mainījies, un pirmā atbilde bija - nevar normāli ēdienu nopirkt - ieej veikalā un vispirms jālasa sastāvi. Viņa apgalvo, ka Vācijā tik traki neesot, un tur nevarot iegrābties ar kaut kādiem krējuma izstrādājumiem..

Alu laikmeta iesaistīšana šajā uztura plānā gan man nesimpatizēja, jo visas atsauces šķita bezjēdzīgas. Nu neēdīsim mēs nekad vairs kā senatnē, pat tādi produkti vairs nav, jo ja paseko visu dārzeņu vēsturei, mēs šobrīd ēdam dārzeņus, kas radušies daudzus gadsimtus pēc alu laikmeta. Tāpēc godīgi - man ticamība nerodas, ka šāda argumenta dēļ nedrīkstam ēst, piemēram, kviešus.

Kas tad mums paliek ko ēst? Gaļa, zivis, dārzeņi un augļi. Sliktajā sarakstā ir viss tas pats, kas jau citiem - cukurs, pusfabrikāti, ģmo, bet papildus tam visam vēl visi graudaugi un pākšaugi, ar atsauci, ka senajiem cilvēkiem tādi vēl nebija pazīstami. Hmmm.. par tiem kviešiem, nu labi. To es pati esmu izjutusi, ka pašsajūta tiešām labāka bez tiem, bet pākšaugi? Visas pupiņas, kvinoja..... Attaisnojumam gan jāpiemin, ka vēlāk, kad būsim "paleopāriestatījušies", tad jau pa retam pākšaugus varēs apēst, bet vispār tie nav ieteicami. Un te nu jāsaka - katram savs. Pilnīgi visus ieteikumus nekad nevajag akli pieņemt, bet vajag izvērtēt un šo to pārbaudīt - der man vai ne. Pilnīga veģetāra diēta man neder, lai gan gaļu tik bieži kā te ieteicams, neplānoju ēst, tāpēc man grāmata likās interesanta un arī noderīga. Ja esi pārliecināts veģetārietis vai vegāns, tad gan - šī grāmata nav tev, jo diez vai tevi varēs pārliecināt, ka gaļa tomēr ir mums nepieciešama.

Grāmata ir ne tikai par ēšanu, bet par tīru dzīvošanu kā tādu, un autore atsaucas uz Dedas grāmatu "Dzīve bez indīgām vielām",   ko noteikti iesaka izlasīt, lai mēs dzīvotu pēc iespējas tīrākā vidē. Tiek lobēta arī bioloģiskā pārtika, bet ne uzstājīgi, ka tagad jāpārtiek tikai no tās, autore iesaka izvēlēties bioloģisko, cik nu iespējas un maciņš ļauj, piesaucot dažus pētījumus (un tādu tiešām ir ne mazums), kas pierāda pesticīdu negatīvo ietekmi uz mūsu organismu.

Negribu atstāstīt grāmatu, vēl tik pieminēšu interesanto māņu maltīti, kas galvenokārt jau pasargājot no leptīna līmeņa samazināšanās, un arī sniedzot baudu. Respektīvi - šī būs diēta, kas tev pat iesaka reizi nedēļā notiesāt burgeri, pelmeņus vai pankūkas, jo no tā būs labums, lai gan arī brīdina, ka nākamās dienas var būt grūtas un organismam gribēsies vēl. Lai cik tas smieklīgi un nenopietni izklausītos no malas, (ai, piemirsu - šo māņu maltīti vari aizstāt arī ar vīnu) bet ja ta padomā - taisnība vien ir. Pilnīga atteikšanās nemaz nav iespējama, un kāpēc lai tu šaustītu sevi par to plātsmaizes gabalu, ko apēdi ciemojoties pie omītes (piemēram)? Ja vien tuvāko nedēļu nepārties no plātsmaizēm vien, tā viena reize nav nožēlas vērta.

Lai arī tomēr jāatzīst, ka šī diēta mani nepārliecināja un nesaistīja kopumā, tomēr grāmatas iespaidā pasūtīju vienu paleo pavārgrāmatu, jo pats princips - gatavot no pamatproduktiem, gatavot vienkārši - man ir ļoti tuvs, un ticu, ka šā iemesla dēļ receptēm jābūt labām.

Galvenais - nesekojiet nekam akli un nepieņemiet par patiesu visu, kas rakstīts. Universālas receptes nav un nebūs. Es, piemēram, zinu, ka justos ļoti slikti, ja ēstu tā, kā grāmatā aprakstīts, t.i., tik daudz gaļas. Bet nesen satiku vienu cilvēku, kas bez gaļas nevar iztikt ne dienu.

Ak jā, atcerējos vēl vienu lietu, ko piebilst, īstenībā pat divas. Pirmā - šajā alu diētā gaļa ir iekļauta vismaz divās ēdienreizēs dienā, bet vai tad tie senči dzīvoja tik rožaini? Vai tad medības viņiem vienmēr bija veiksmīgas? Un otrā - daudz pārliecinošāk pie receptēm būtu bijis nevis kā sastāvdaļas likt vistas filejas, bet aprakstīt - ko tad darīt, ja ir vesela vista. Protams, saprotu, ka šī ir grāmata pilsētniekiem, kas aiziet uz veikalu un nopērk to vistas fileju, iespējams jau, ka Amerikā bioloģisko produktu tirgus tiešām ir tik plašs, bet mums te Latvijā - ja gribi bioloģisku vistu - vari dabūt veselu vai pusi. Filejas atsevišķi? - Tavos sapņos, tavos sapņos..

Ilze Lipska, absolutsed.lv, 15.01.2015.