Ilze Lipska: Anna Vigmora "Kviešu zelmenis uzturā"

2013-01-24

Pirmo reizi ar kviešu zelmeni iepazinos, kad sākām audzēt zaļumus un mums prasīja, vai nevaram arī kviešus audzēt. Tā nu sākām to darīt, zināju, ka no kviešu zelmeņiem spiež sulu, bet man sastāstīja, ka to mājas apstākļos izdarīt nevarot, vajag speciālu sulas spiedi, un tā arī beigās palika - audzēju, bet īsti nezinu, kas tas tāds ir - pēc kā kviešu sula varētu garšot.

Mazliet ar kviešu zāli gan iepazinos caur MarLie, jo viņiem ir šķiedrvielas ar kviešu zāli. Viens no manuprāt labākajiem viņu produktiem, lai pagatavotu ausktās zupas, mērcītes. Tātad garša ir ok.

Bet nu Zvaigzne ABC ir arī izdevusi Annas Vigmoras grāmatu, kuras pirmpublicējums oriģinālvalodā ir bijis jau 70-tajos gados - Kviešu zelmenis uzturā. Tad redz kā - izrādās, pasaulē kviešu zelmeni jau kādu laiku lieto, tomēr ne pietiekoši daudz, lai par to zinātu visi. Nu tas varētu mainīties, jo noteikti vairāki jau ir ievērojuši grāmatnīcu plauktos šo grāmatu, kuru noteikti līdz ar citām zaļajām grāmatām speciāli izcels tagad pavasarī, kad zaļumi, diedzējumi ir kļuvuši gandrīz vai par modes lietu. Šāda mode patiešām rada prieku, jo ir vērtīga.

Pirms ķeros pie grāmatas apraksta, pastāstīšu, kā man gāja ar šo sulu. Protams, grāmata mani iedrošināja mēģināt pašai to izspiest. Lielo sulas spiedi iekšā neslēdzu, bet darīju tā - kviešu zelmeni ar blenderi sablendēju putrā un tad šo putru caur marlīti izspiedu - rezultāts - neliels daudzums sausas masas un zaļa jo zaļa, pēc pavasara zāles smaržojoša sula.

Lai izaudzētu šādu kviešu zelmeni, nepieciešamas būs 10-12 dienas. Temperatūra kādi +16 grādi, un man bija arī papildus apgaismojums, bet domāju, pavisam drīz jau tādu nevajadzēs, dienas taču manāmi paliek garākas.

Un galvenais, ko droši vien visi alkstat uzzināt - kā tad garšo. Drīkst salīdzināt ar šņabi? Tādā ziņā, ka jāierauj ātri un pēc tam jānoskurinās?.. :D Garša ir diezgan spēcīga un koncentrēta. No cilvēkiem, kas šo sulu lieto biežāk, uzzināju, ka organismam vienkārši ir jāpierod, arī grāmatu lasot, tas viss ir paskaidrots - šī sula satur tik daudz vērtīgu vielu, ka organismam patiešām var būt šoks, ir jāsāk ar nelielām devām.

Jāsāk palēnām. Un - lietojiet to kokteiļos, nevis tīrā veidā. Pirmajā dienā izdzēru tīrajā veidā, un man vajadzēja kādu minūti pēc tam, lai atgūtos, nākamās četras dienas piejaucu klāt burkānu-biešu-selerijas sulai, un vai nu pašiedvesmas ietekmē vai patiešām izjutu efektu - bet enerģijas patiesi bija vairāk.

Starpcitu - bildē, kā redzat, glāzē ir arī zirņu dīgsti - tā, starpcitu, bija ļoti garšīgi - pamērcējot zirņu dīgstus kviešu sulā un apēdot. Nelielos daudzumos organisms nu nekādi neprotestē.

Grāmatā ir patiešām daudz informācijas - kāpēc kviešu sula ir vērtīga, kas ir hlorofils un kāpēc tas mūsu asinīm nāk par labu. Internetā kādā mājaslapā lasīju, ka pirmskara gados, kad jautāja zinātniekiem, kāpēc tad kviešu zelmeņa sulu neiesaka visi ārsti, viņi atbildēja ļoti vienkārši - farmācija ir bizness, un tik vienkārša lieta kā kviešu zelmenis ir tās niknākais ienaidnieks. Cilvēki taču nepirktu zāles!

Arī vīram iedevu grāmatu papētīt, un viņš, protams, apstājās pie īstās nodaļas - kviešu zelmeņa sulas klizmas. Jā, to var lietot ne tikai iekšēji, bet arī ārēji. Vai grāmata būs pietiekoša motivācija? Tiem cilvēkiem, kuri nav apmierināti ar zāļu iedarbību, noteikti vajadzētu - izmēģināt. Slinkums pašiem audzēt kviešu zelmeni? Atrakstiet man, es to audzēju. Kaut gan gribu mudināt iesēt - tas patiešām nav grūti, turklāt nav jau jāsēj katru dienu, izrēķinot, cik daudz nepieciešams, var visu saplānot tā, ka jāsēj reizi nedēļā.

Domāju, tie, kuriem nepieciešams, šo ziņu sadzirdēs. Starpcitu, neesmu vēl izpētījusi, bet varbūt kādam ir ziņas, vai Latvijā ir nopērkams kviešu zelmenis kapsulās? Jo tas bija pirmais veids, kā kviešu zelemni tirgoja, un tirgo pasaulē vēl joprojām.

Izlasot šāda tipa grāmatas (Starpcitu, Annai Vigmorai ir latviski izdotas arī citas grāmatas, Hipokrata diēta, un Diedzējumi uzturā, ar kurām alkstu iepazīties, un līdz ko to izdarīšu, uzrakstīšu arī te), tiešām jādomā - kāpēc mēs mūsdienās esam tik slinki izmantot to, ko daba mums dod! Par velti! Cerams, kādu man ar saviem rakstiem, savu pieredzi izdosies pievērst - gan nogaršot nezāles, gan diedzēt sēklas un dīgstus, gan varbūt - izspiest kviešu zelmeņa sulu.

Uz veselību!

Ilze Lipska, http://www.absolutsed.lv, 24.01.2013.