Anna Kalna: Patriks Ness "Nazis, ko neatlaist"

2012-03-19

Patrika Nesa bestsellers Nazis, Ko Neatlaist ir pirmā grāmata no Haosa Spēļu sērijas ietvara, un iznāca latviski pagājušā gada nogalē. Daudzviet slavēta un ar jaunu un interesantu ideju, šī grāmata tika pielīdzināta Sūzenas Kolinsas Bada Spēļu triloģijai, kas drīz vien jau tiks demonstrēta uz  kino ekrāniem.

Nazis, Ko Neatlaist vēsta par kādu zēnu, kas piedzimst tālā un svešādā planētā, pilsētā kas tiek dēvēta par Prentistaunu. Dīvainā kārtā šajā pilsētā dzīvo tikai vīrieši (visas sievietes ir mirušas nāvējoša vīrusa epidēmijā) turklāt viņi dzird cits cita domas, kas ne vienmēr ir glaimojošas vai sirdsskaidras. Rezultātā pilsētā ir praktiski neiespējami saglabāt noslēpumus. Tomēr tādi ir, un tieši tie sagādā galvenajam varonim lielas nepatikšanas. Romāna galvenais varonis Tods ir 12 gadus vecs zēns (pēc Zemes likumiem, viņam būtu jau 14), kuram visai skarbā ceļā nākas uzzināt, ka viss, kam viņš līdz šim ir ticējis, ir rūpīgi sargāti meli. Todam nākas bēgt no savas dzimtās pilsētas vēl joprojām skaidri nezinot iemeslu, kādēļ. Savā ceļā viņš sastop meiteni Violu, kas ir visnotaļ šokējoši, jo šīs būtnes domas viņš nespēj dzirdēt, līdz ar to, Todam nākas saskarties ar pilnīgi jaunu komunikācijas veidu. Tieši šis aspekts ļoti labi parāda abu varoņu attiecību izaugsmes dinamiku, jo stāsta beigās jau Tods ir iepazinis Violu un iemācījies nolasīt, ko viņa domā, par spīti tam, ka pirmo reizi dzīvē viņš nespēj lasīt kāda domas.

Protams, bēgšana no Prentistaunas, ar savādu meiteni pie sāniem, atklāta šokējoša patiesība gan par savu ģimeni, gan sabiedrību kopumā, un milzīgs iekšējais konflikts starp labo un ļauno cilvēkā, padara Toda ceļojumu visai bagātīgu, taču jāpiebilst arī, ka visai asiņainu, kas mazliet traucēja ņemot vērā varoņu niecīgo vecumu. Jāpiebilst, ka grāmatā ir arī aina, kas mani kā dzīvnieku mīļotāju ļoti sarūgtināja un izraisīja dusmas uz darba autoru. Ilgu laiku nesapratu, kādēļ grāmatai ir dots šāds nosaukums. Taču līdz galam izlasot šo darbu, man radās apjausma, ka patiesībā romāns ir par ko daudz vairāk nekā divu pusaudžu piedzīvojumiem mežā, glītā zinātniskās fantastikas iesaiņojumā. Nazis, Ko Neatlaist stāsta par viena cilvēka divām šķautnēm, par izdzīvošanas instinktu versus morāli un sirdsapziņu.

Viennozīmīgi jāsaka, ka šis nav parasts pusaudžu romāns, jo stāstā ir ne tikai daudz vardarbības ainu, bet arī vēstījums, kas ir spēcīgāks un spēj iesakņoties daudz dziļāk nekā sākumā šķiet. Man negribas īsti salīdzināt šo romānu ar Bada Spēlēm, jo lai gan, idejas būtībā ir līdzīgas – cīņa pret sistēmu, veids kā tas tiek pasniegts Bada Spēlēs ir brutāls, bet loģisks, turpretī Nazis, Ko Neatlaist šķiet cīņu ataino vairāk simboliskā veidā. Kā ciņu par pēdējo nevainīgo zēnu, kas nespēj un negrib atņemt otram dzīvību, padarot aktuālu jautājumu – vai nazis vada cilvēka roku, vai pats cilvēks ir naža saimnieks?

Negribētu sacīt, ka nespēju nolikt šo grāmatu malā, jo notikumi, lai gan bija spraigi, man personīgi bija vairāk vai mazāk paredzami. Kā mīnusu es saskatīju pašu pasaules atainojumu, jo šāda žanra grāmatās gribas redzēt krietni spilgtāku fantastiskās pasaules ainu. Šķita, ka autors uzsvaru bija licis vairāk uz pašu vēstījumu, ne tik daudz ”aptamborējis” to kas tad šī ir par planētu, kurā gadā norisinās darbība, kāpēc ieceļotāji devās kosmosā u.c. Manuprāt, šī grāmata ir pietiekami īpatnēja, lai par to dalītos viedokļi, un tā noteikti ir domāta jau visai saprātīgai auditorijai, kas spēs novērtēt darbā piedāvāto pārdomu materiālu.

Grāmata, manuprāt, ir labi uzrakstīta un svaiga, tomēr man nedaudz pietrūka tās dzirksts, kas liek iedegties un just līdzi varoņiem. Šajā gadījumā lieliskākais tēls bija suns Mančijs, jo ideja par suni, kas patiešām runā kā suns, nevis varoņa padomdevējs vai guru, ir līdz šim maz apspēlēta un patiešām uzjautrinoša. Es noteikti izlasīšu arī pārējās grāmatas daļas, tomēr Bada Spēļu vietu manā grāmatplauktā, šī grāmata neieņems.

Anna Kalna, http://teejtasiite.wordpress.com, 20.02.2012.