Hronika: Rišela Mīda "Vampīru akadēmija 1. un 2."

2012-01-24

Rišelas Mīdas vampīrsāgas pirmā  grāmata "Vampīru akadēmija" iznāca jau pirms kāda laika un  pavisam nesen latvisko izdevumu piedzīvoja arī otrā daļa "Vampīru akadēmija. Salnas skartie".
Pirms sāku katru grāmatu tirzāt atsevišķi, nolēmu uzslavēt Lauru Dreiži. Viņa ir ne tikai talantīga rakstniece, bet arī nenoliedzami laba tulkotāja. Abu šo grāmatu tulkojums ir ļoti prasmīgs un viegli uztverams, kas grāmatas padara vēl pievilcīgākas (slikts tulkojums var nogremdēt arī pašu labāko grāmatu). Novēlu viņai turpināt tādā pašā garā!

Vampīru akadēmija. Pirmā grāmata. Rišela Mīda mūs atkal ieved aizraujošajā un valdzinošajā vampīru pasaulē, kurā valda ne tikai tumsa, nāve un šaušalas, bet arī mīlestība, kaislības un gaisma. Lai gan tas viss jau šķiet iepriekš dzirdēts un pazīstams, "Vampīru akadēmija" tomēr izceļas ar savu oriģinalitāti. Tajā atrodamas daudzas jaunas un neparastas idejas, kas ir ļoti svarīgi šajā žanra "lauciņā".

"Vampīru akadēmijā" ir sastopami gan dzīvie miroņi Strigoi (ļaunie vampīri, kas nogalina bez žēlastības), gan Morai (labie vampīri, kam piemīt īpašas spējas). Un tad ir vēl dampīri (pa pusei Morai vampīri, pa pusei cilvēki). Dampīriem piemīt īpašas spējas - labāka dzirde, redze, maņas - un viņu galvenā dzīves misija - aizsargāt Morai.

Vampīru akadēmija ir mācību iestāde Morai vampīriem un viņu sargiem - dampīriem. Grāmatas galvenā varone ir dampīre Roze, kas šai iestādē apgūst savu nākotnes profesiju. Visi notikumi aprakstīti viņas acīm. Roze ir savas labākās draudzenes Lisas miesassardze, lai gan tas, protams, vēl nav oficiāli atzīts, jo meitene nav beigusi apmācību un sasniegusi pilngadību. Bet tas tik un tā Rozei uzliek daudz pienākumu, kas bieži vien ir svarīgāki par viņu pašu. To nav viegli pieņemt, bet ar to ir jāsadzīvo. Reizēm citi ir jāstāda augstāk par sevi, ja to prasa pienākums.

Patīkama pārmaiņa ir tas, ka romānā galvenie varoņi cieš no tām pašām mirstīgo problēmām ar ko saskaras visa pārējā pasaule. Tas, ka tu esi vampīrs vai dampīrs vēl nenozīmē, ka esi pasargāts no depresijas, iekāres, sāpēm, apjukuma, greizsirdības un neziņas. Rišela Mīda pievērsusies vairākām nopietnām jauniešu problēmām, kas, manuprāt, nav mazsvarīgi.
Pirmā mīlestība, kas ir tik kaislīga, ka gāž nost no kājām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, aizliegta mīlestība, kas uzvirmo starp skolnieci un viņas skolotāju, jaunības maksimālisms, kad visā gribas saskatīt pašu sliktāko vai labāko, kad ir tikai melns un balts un pārējo toņu tikpat kā nav - tas viss un vēl vairāk caurstrāvo šo aizraujošo romānu.

Vampīru akadēmija. Salnas skartie. "Salnas skartie" mums atkal ļauj ieskatīties Rozes piedzīvojumos, kas nebūt nav tik rožaini. :) Tie kļūst arvien baisāki un drūmāki.
Pamazām Rozei jāiemācās apvaldīt savs straujais un nepieradinātais raksturs. "Salnas skartajos", manuprāt, lieliski notverts jaunas meitenes domu gājiens, kas brīžam ir naivs, kaprīzs un ietiepīgs. Meistarīgi parādīta arī Rozes evolūcija no dumpīgas pusaudzes uz teju pieaugušu un apzinīgu sievieti. Protams, šī transformācija vēl nav beigusies, bet pirmie soļi pareizajā virzienā jau ir sperti.
Arī šo grāmatu caurstrāvo daudzas ikdienišķas jauniešu problēmas, kas ir skārušas teju katru cilvēku attiecīgajā vecumā.

Rozes un viņas skolotāja attiecības samežģās, jo viņu starpā virmo kaislīga mīlestība un alkas vienam pēc otra, kas šai grāmatā tikai pastiprinās. Tomēr viņu attiecības ir neiespējamas gan vecuma, gan pienākuma, gan skolotāja - skolnieka attiecību dēļ. Un tāpēc Roze cenšas aizmirsties ar visegoistiskāko paņēmienu, kāds vien iespējams.
Pārbaudījumus piedzīvo arī Lisas un Rozes draudzība. Un tad vēl tās nesaskaņas ar māti!
Arī "Salnas skartos" caurstrāvo viegla erotika. Tā nekad nav uzmācīga vai nepiedienīga. Un tās ir tieši tik daudz, cik tādam jauniešu romānam piedienas.

Sākumā mani nedaudz mulsināja grāmatas nosaukums - "Salnas skartie". Atzīšos, ka man vēl joprojām nav skaidra tā nozīme. Vienīgais skaidrojums, kas man ienāca prātā, ir lietas, kas tieši vai netieši asociējas ar salnu - aukstums, sāpes, jā, pat nāve. Pirmais upuris, pirmā paša sētā nāve un iznīcība. Un nocietināšanās, kas seko pēc šī šausmīgā darba, kas, lai arī nepieciešams, tomēr ir briesmīgs pārdzīvojums katrai cilvēciskai būtnei.

Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com, 23.01.2012.